Līdz šim politiķiem mani izdevās pārliecināt, ka valstī ir krīze, naudas visiem nepietiek, tāpēc jāsamierinās ar dažādiem algu samazinājumiem. Taču 30. martā pastkastītē ieraudzītais mani šokēja. Uz vienu adresi katram no mums,… Uz…
Uz vienu adresi katram no mums, pieciem vienas ģimenes locekļiem, atnāca vēstule ar aicinājumu 6. jūnijā doties uz vēlēšanām. Piecas vienādas vēstules! Informācijas lapas atšķiras vien ar nenozīmīgu numuru, kas norāda mūsu kārtas skaitli vēlēšanu sarakstā.
Atvainojos, normāliem cilvēkiem šādas vēstules nav vajadzīgas! Gadu desmitiem visi pagasta ļaudis zinājuši, kur atrodas vēlēšanu iecirknis, visdažādākās informācijas par vēlēšanām ar katru dienu kļūst arvien vairāk. Ir raksti presē, tūlīt būs klipi televīzijā, deputātu kandidāti rīkos sapulces, tikšanās. Šīs piecas vēstules mani aizvainoja. Ja kādam birokrātam Rīgā šķiet, ka visi cilvēki ir tik aprobežoti, tad es par to jūtos ļoti aizskarts.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izplatītajā informācijā uzzināju, ka šo vēstuļu sagatavošanai un sūtīšanai izlietoti 512 773 lati. Pusmiljons nomests zemē! Tā vietā, lai izvērtētu, kam šādi paziņojumi būtu svarīgi, piemēram, lielpilsētās mītošajiem, ierēdņi izvēlējās vieglāko ceļu – sūtīja vēstules visiem. Ne jau savu naudu viņi tērē, bet mūsējo.
Tā nu mēs joprojām ar miljoniem šķiežamies. Skumji. Ļoti cerēju, ka jaunā valdība būs taupīgāka, apdomīgāka tēriņos.
