Zviedru fiziķes eseja par laika filosofisko aspektu ir ļoti rosinoša. Mūsu steidzīgajā laikmetā visbiežāk lietotā frāze ir «Man nav laika!». Patiesībā liela daļa laika tiek izmantota nelietderīgi, uzskata grāmatas autore.
Zviedru fiziķes eseja par laika filosofisko aspektu ir ļoti rosinoša. Mūsu steidzīgajā laikmetā visbiežāk lietotā frāze ir “Man nav laika!”. Patiesībā liela daļa laika tiek izmantota nelietderīgi, uzskata grāmatas autore. Tādēļ ir svarīgi pārvērtēt savu attieksmi un izvirzīt prioritātes, jo visu izdarīt tik un tā nav iespējams.
Zviedru zinātniece precīzi definē divu veidu laiku – to, ko rāda pulkstenis, un to, ko indivīds ir personiski piedzīvojis. Tie abi pastāv dažādās dimensijās, tāpēc ir tik atšķirīgi un nepārklājas. “Tieši personiskais, piedzīvotais laiks ir tas, pēc kā mēs alkstam – lai tas būtu ilgs, varbūt reizēm pat mūžīgs. Taču dzenamies mēs pēc pulksteņa laika,” secina rakstniece. Šis paradokss ir kļuvis par iedvesmas avotu daudziem jo daudziem rakstniekiem, māksliniekiem, komponistiem. Kā apturēt laiku, paildzināt tā personisko daļu, vienlaikus apzinoties, ka pasaulē viss ir relatīvs? Arī laiks.
