Līdz ar tumšā gadalaika iestāšanos ievērojami palielinās zādzību skaits no īpašumiem, liecina Valsts policijas (VP) un apdrošināšanas sabiedrības «Ergo» dati.
Vakari kļuvuši garāki, tumsa iestājas agrāk, un zādzību risks pieaug, brīdina tiesībsargi. Tas palielināsies vēl vairāk, kad pulksteņi būs jānoregulē pēc ziemas laika, proti, par stundu vēlāk.
Rudenī un ziemā tiek apzagti dažādi īpašumi, īpaši tie, kuri šajā sezonā netiek apdzīvoti – tās ir dārza mājas un vasarnīcas, uzsver apdrošinātāji. No mitekļiem garnadži pārsvarā zog vērtīgas mantas, turpretī vasaras mājās iemitinās bezpajumtnieki, un tās tiek izdemolētas, nereti arī nodedzinātas.
«Acīmredzams zādzību skaita pieaugums vērojams, sākot ar oktobri, augstākais punkts tiek sasniegts janvārī. Savukārt retāk garnadži darbojas no marta līdz jūnijam, kad iedzīvotāji aktīvāk sāk izmantot savus ārpilsētas īpašumus. Decembris ir viens no aktuālākajiem zādzību mēnešiem, kurā vērojams arī būtisks zaudējumu kompensāciju pieaugums,» vērtē «Ergo» atlīdzību nodaļas vadītājs Ivars Vismanis.
VP uzsver, ka vasarnīcu apzagšanu skaits manāmi lielāks ir rudenī, ziemā un pavasarī, kad zagļi izmanto tumsas aizsegu. Rudenī notiek pārvākšanās no dārza mājām. Kamēr šie mitekļi nav sagatavoti ziemai, nav aizvesta sadzīves tehnika, instrumenti un citas sadzīves lietas, zagļi tos apmeklē biežāk.
Analizējot «Ergo» pērnā gada statistiku, var secināt, ka zagļu nodarītie bojājumi īpašumos ir gandrīz divreiz lielāki nekā vandaļu kaitējums. Vidējā atlīdzība par zādzībām ir 602 lati, savukārt par vandaļu nodarītajiem postījumiem apdrošinātājs izmaksājis vidēji 250 latus.
«Zādzības bieži izdara nopietnas organizētas grupas, kas izmanto speciālus rīkus iekļūšanai īpašumā un arī tehniku, kas nepieciešama, piemēram, nozagto būvmateriālu vai lielgabarīta lietu aizvešanai. Tomēr tikpat bieži mājokļus izlaupa zagļi, kas meklē kaut ko vērtīgu un ātri pārdodamu,» saka Kriminālpolicijas pārvaldes kriminālizmeklēšanas priekšnieks Jānis Lazdiņš, «rudenī un ziemā palielinās zādzību skaits, ko izdara cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas. Viņi bieži vien uz ziemu iekārtojas īpašumā, zog vai lieto šķietami mazvērtīgākas mantas – pārtiku, drēbes, malku, metāla priekšmetus.»
«Ergo» pieredze liecina, ka ziemā neapdzīvotos īpašumos visbiežāk zagtās mantas ir dārglietas un bižutērija, elektrotehnika, fotoaparatūra, telefoni, elektroinstrumenti – pļaujmašīnas, zāģi, urbji u. c., kā arī pārtika, drēbes un velosipēdi.
Lai izvairītos no zagļu nodarītā posta, VP un apdrošinātāji iesaka pārliecināties, vai saimnieku prombūtnē īpašumam ir aizvērti logi, aizslēgtas durvis un ieslēgta signalizācija, ja tāda ierīkota. Atslēgas joprojām tiek glabātas zem kājslauķa, puķu podā, virs durvju ailes u. tml. Ziemā vēlams regulāri apmeklēt īpašumu un, ja iespējams, palūgt kaimiņus to pieskatīt. Nav ieteicams neapdzīvotā mājā glabāt instrumentus un sadzīves tehniku.
