Tāpat kā vairāki vides tūrisma objekti, arī šis mazdārziņš no džungļiem pārvērties paradīzē, saka dizainere LAURA UŠČA.
Tāpat kā vairāki vides tūrisma objekti, arī šis mazdārziņš no džungļiem pārvērties paradīzē, saka dizainere LAURA UŠČA.
Apbrīnojama ir saimnieku pacietība – visu darīt pašiem daudzu gadu garumā, atteikties no komforta (nakšņot teltī), atrast motivāciju turpināt iesākto. Domāju, ka tūrisma objektu īpašniekus motivē gan biznesa plāns, gan projektu naudas piesaiste, tāpēc, lai sakoptu privātu teritoriju, ir vajadzīgs milzīgs gribaspēks.
Dārzs (un pagalms) ierīkots, brīvi improvizējot ar augiem – skujkokiem, krūmiem, ziediem. To novērtēju kā drosmīgu un veiksmīgu risinājumu. Arī interjerā var rīkoties daudz brīvāk, nekā pieņemts kādos stereotipos, piemēram, novietot mēbeles istabas vidū, nevis gar malām. Iespējams, kādā konkrētā telpā tas būtu labākais risinājums. Šis dārzs ir netradicionāli domājošu cilvēku darbs, kas ieguvis romantisku noskaņu, šķiet, ka no dīķīša izlīdīs kāds pasaku rūķītis. Absolūti nepieņemams objekts minimālisma piekritējiem, jo izmantoto materiālu ir ļoti daudz.
Dārzs (teritorija) tik ļoti saplūst ar apkārtējo ainavu (skatu uz upi), ka nevar noteikt robežas, kur sākas īpašums. Tas liecina, ka saimnieki īpaši veiksmīgi iekļāvuši ainavā savu stūrīti zemes, viss izskatās it kā nejauši savvaļā izaudzis, nevis sarindots kā skaitļi rūtiņu burtnīcā. Gribētos domāt, ka dārza saimnieki uzcels kāroto māju un tikpat veiksmīgi kā dārzā darbosies arī interjera veidošanā.