Pirms pāris dienām. Brunavas pagasts varēja svinēt 74. dzimšanas dienu. 1921. gada 31. martā plkst. 12 sāka «darboties» Latvijas valsts jaunā robeža.
Pirms pāris dienām
Brunavas pagasts varēja svinēt 74. dzimšanas dienu. 1921. gada 31. martā plkst. 12 sāka “darboties” Latvijas valsts jaunā robeža. Lietuvas Republikas Paņevežu apriņķa Pabiržes pagasta latviešu galu nodeva Latvijas Republikai un iekļāva Bauskas apriņķī.
Ceļš līdz šāda lēmuma pieņemšanai bija garš un pretrunu pilns. Strīdus joslās darbojās speciālas valdības komisijas. Tika aptaujāti iedzīvotāji, veikta to skaitīšana. Lai arī starpvalstu vienošanās bija noteikts, ka izpētāmās joslās nedrīkst veikt nekādu aģitāciju un iedzīvotājiem sava griba par palikšanu Latvijas vai Lietuvas sastāvā jāizlemj pašiem, musinātāju netrūka nedz no leišu, nedz latviešu puses. Piemēram, Lietuvas pārstāvji izpētāmajā joslā saskaitīja 5000 iedzīvotāju, no kuriem 1806 ir latvieši un 3108 lietuvieši. Pēc Latvijas delegācijas protestiem, atkārtoti pārbaudot, no 5411 cilvēkiem latviešu ir 3286, lietuviešu – 1942. Kā redzams, ziņas par iedzīvotāju patieso sastāvu nebūt nav viennozīmīgas.
Dažviet pagastā atrodamas proklamācijas, ko izplatījušas Lietuvas pārstāvju organizācijas “Tēvijas mīlētāju pulciņš”, “Lietuvas aizsargāšanas komiteja ziemeļos”. Savukārt “Latviešu nacionālās jaunatnes savienības” Bauskas nodaļa 1921. gada 20. martā vērsās pie valdības ar vēstuli, kurā prasīja pievienot Latvijai Žeimes un Brunavas latviskos apgabalus.
Ar Bauskas apriņķa valdes 1921. gada 8. aprīļa pavēli Nr. 451 pagasta priekšnieka palīgam Ernestam Šaltam pavēl 11. aprīlī sasaukt padomes locekļu un priekšnieka palīgu sēdi. Klātesošie nolemj par pagasta izpildkomitejas priekšnieku ievēlēt Rūdolfu Blīvi. Klātesošie apspriež ziņu, ka 26. aprīlī Brunavā ieradīsies ministru prezidents un noturēs tautas sapulci. Prezidenta sagaidīšanai ievēl rīcības komiteju. Tā nolemj, ka līdz augsto viesu atbraukšanai jāuztaisa tribīne, līdz 26. aprīlim jāsalabo visi tilti uz lielceļa no Brunavas līdz Budbergai.
1922. gadā Budbergas pagastā dzīvoja 3500 cilvēku (1610 vīriešu un 1890 sieviešu). Bauskas apriņķī tas bija vislielākais pagasts. Budbergas pagasta leiši kompakti dzīvoja Šķirēnu sādžā.
Palangā, Birutes kalnā,
uz katoļu kapelas sienas nesen parādījās plāksne ar tekstu, kas vēstī, ka “1921. gada 31. martā Palanga atgriezās mātes Lietuvas klēpī”. Ko līdzīgu vajadzētu arī Brunavas pagastam. Uz plāksnes būtu jānorāda, ka šeit bijusi cariskās Krievijas Kurzemes un Kauņas guberņas robeža, no 1918. gada 16. februāra līdz 1921. gada 31. martam Latvijas un Lietuvas valsts robeža. Tad 1921. gadā tika izveidots Budbergas pagasts, ko iekļāva Bauskas apriņķī.
Plāksni vajadzētu novietot uz Bauskas–Brunavas ceļa pie tagadējām Sloku mājām, netālu no Aužeļu pilskalna, kā arī uz Bauskas–Grenctāles ceļa Ceraukstītes kreisajā krastā. Brunaviešiem vajadzētu vairāk izzināt un godāt sava pagasta vēsturi. Mūsu pagasts ir tikai trīs gadus jaunāks par Latvijas valsti. Cerēsim, ka viss vēl priekšā Latvijai un Brunavas pagastam.
