Latvijā ar jerseņiozi – grauzēju izplatītu infekciju – 2003. gadā saslimuši 19 cilvēki, tostarp seši Bauskas rajona iedzīvotāji.
Latvijā ar jerseņiozi – grauzēju izplatītu infekciju – 2003. gadā saslimuši 19 cilvēki, tostarp seši Bauskas rajona iedzīvotāji.
Tas ir pamats uztraukumam par slimu grauzēju izplatību Zemgalē, saka Tatjana Merankova, Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles ārste epidemioloģe. Tāpēc profilaksei pagrabi, pirms tajos ievieto saknes un dārzeņus glabāšanai, ir jādezinficē, jāpārbauda, vai sienās nav spraugas, alas, pa kurām var iekļūt grauzēji. Tagad ir īstais laiks šim darbam. Jāuzmanās pagrabus žāvējot un vēdinot, lietderīgāk ir iekārtot ventilācijas lūkas, jo pa atvērtām durvīm var iesprukt nevēlami viesi, uzsver T. Merankova.
– Slimības izraisītājas – jersēnijas – izplata žurkas, peles, kuras dzīvo pagrabos, kur tiek glabāts dārzā izaugušais. Ar saviem izdalījumiem astaines inficē dārzeņu virskārtu, un šie mikroorganismi ir ļoti dzīvīgi. Īpaši bīstami ir ilgi glabāti burkāni un kāposti, no kuriem bieži tiek gatavoti svaigi salāti. Atšķirībā no citiem mikroorganismiem, kuriem patīk temperatūra, kas ir augstāka par plus sešiem grādiem, jersēnijas vairojas vēsumā, –pagrabā, ledusskapī, īpaši tad, ja dārzeņi ievietoti plastmasas maisiņā.
Cilvēks var saslimt 3 – 18 dienas pēc inficēšanās. Īpatnēji, ka jerseņiozei var būt dažādu citu slimību pazīmes. Ne velti to sauc arī par pseidotuberkulozi, saka T. Merankova. Var būt paaugstināta temperatūra, organisma intoksikācija, vājums, sāpes muskuļos un kaulos kā pie gripas. Iespējami arī izsitumi dažādās ķermeņa vietās, nieze, ādas lobīšanās no plaukstām un kāju pēdām, gremošanas trakta traucējumi un angīnas pazīmes. Nereti gadās, ka vienā ģimenē saslimst gan bērni, gan pieaugušie. Taču tas nenozīmē, ka viņi cits citu inficējuši. Drīzāk gan viņi visi ir ēduši inficētus dārzeņus. Īsto slimības cēloni noskaidro ar specifisku asins analīzi. Bauskas rajonā šogad tādu nācies veikt vairākiem cilvēkiem, bet saslimšana septiņu mēnešu laikā atklāta sešiem, tikai viens ir pieaugušais, pārējie – bērni. Viegli slimību pārcietis viens cilvēks, pārējiem jerseņiozes gaita bijusi vidēji smaga. Pieaugušais pacients no Bauskas slimnīcas pārvests uz Latvijas Infektoloģijas centru. Saslimušie dzīvo Gailīšu, Skaistkalnes, Īslīces pagastā un Bauskā. Jerseņiozei parasti nav novērojamas komplikācijas, bet tās ārstēšana ir ilgstoša, jālieto antibiotikas, lai likvidētu organismā iekļuvušās jersēnijas.
