Izlasot «Bauskas Dzīves» 9. februāra numurā (7. lpp.) publikāciju «Vēlos ciešāku saikni ar iedzīvotājiem», man radās pārdomas, ko vēlos izteikt plašāk.
Izlasot “Bauskas Dzīves” 9. februāra numurā (7. lpp.) publikāciju “Vēlos ciešāku saikni ar iedzīvotājiem”, man radās pārdomas, ko vēlos izteikt plašāk. Šķiet, tuvojošos pašvaldības vēlēšanu kontekstā skarts arī mans darbs. Strādāju Vecsaules pagastā un man jāveic sociālās darbinieces, kā arī pagasttiesas priekšsēdētājas pienākumi.
Gribētu, lai mana pagasta iedzīvotājiem un klientiem būtu pareizs priekšstats par sociālo darbu Vecsaules pagastā. Jāpaskaidro, ka mums nav sociālā dienesta. Un par to būtu vēlams padomāt. Sociālā darba organizēšanu veicu viena, sadarbojoties ar Vecsaules pagasta padomes sabiedriskās kārtības un sociālo jautājumu deputātu komiteju, citām institūcijām un speciālistiem pagastā un ārpus tā. Šī iemesla dēļ arī nereti mani ir grūti sazvanīt, bet man pagasta padomē ir jauki kolēģi, kuri vienmēr informē zvanītājus, kur un kad mani var sastapt, sazvana mani pa mobilo telefonu vai kā citādi informē. Savukārt es mēģinu attiecīgi reaģēt, apmeklējot ļaudis mājās, sarunājot tikšanos utt. Atvainojos, ja kādam ir bijusi negatīva pieredze.
Mūsu pagastā ir samērā daudz ģimeņu, kurās bērniem netiek nodrošināta pienācīga aprūpe un audzināšana. Iespēju robežās tās apsekoju, un sadarbībā ar mācību iestādēm, policiju, medicīnas darbiniekiem, komunālo dienestu, deputātiem ģimenes locekļi tiek mudināti risināt problēmas, un kopīgi domājam par viņu rūpēm.
Mana darba lokā ietilpst arī citu sociālās palīdzības uzdevumu veikšana, kas saskaņā ar likumdošanu ir nodoti pašvaldību kompetencē. Tas neaprobežojas tikai ar materiālās palīdzības pabalstu piešķiršanu. Reizēm nav viegli atrast līdzsvaru starp likumisko un emocionālo, bet esmu pārliecināta, ka abpusēji labvēlīgā dialogā problēmas var risināt daudz labāk.
