Labklājības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, lai uzlabotu finansiālo situāciju personām, kurām darba devējs ir ieturējis sociālās iemaksas, bet nav pārskaitījis tās valsts budžetā.
Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi likumprojektu, lai uzlabotu finansiālo situāciju personām, kurām darba devējs ir ieturējis sociālās iemaksas, bet nav pārskaitījis tās valsts budžetā. Tas attiecas uz oficiāli nodarbinātajiem laikā no 1991. līdz 2001. gadam.
Pašlaik likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikts, ka līdz 2001. gada 13. martam par sociāli apdrošinātu personu var uzskatīt tikai to, par kuru darba devējs faktiski ir veicis iemaksas. Deviņdesmitajos gados daudzi uzņēmumi beidza pastāvēt, cilvēki zaudēja darbu un atklājās, ka ieturētās sociālās iemaksas darba devēji nav iemaksājuši valsts budžetā. Tāpēc tagad cilvēki, kuri 90. gadu vidū pensionējās, saņem ļoti mazas pensijas.
Izveidojusies iedzīvotāju grupa, kura darba mūža beigās nepelnīti kļuva sociāli neaizsargāta, uzsver labklājības ministre Dagnija Staķe.
2004. gada 14. septembrī Ministru kabinets apstiprināja LM koncepciju par darba ņēmēju tiesībām uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja darba devējs nav veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas (sociālo nodokli). Tās paredz ieskaitīt personu apdrošināšanas stāžā arī darba periodus laikā no 1991. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 13. martam, par kuriem darba devējs ir aprēķinājis, bet nav veicis obligātās sociālās iemaksas. Sociālās garantijas tiks maksātas no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, ievērojot pašfinansēšanās principu, atgādina LM komunikācijas departaments.
Pašlaik likumdošana nodrošina, ka darbinieks ir sociāli aizsargāts un saņem viņam pienākošās pensijas un pabalstus neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir bijis pietiekami godprātīgs un veicis sociālās iemaksas. Darbinieku aizsardzības nolūkā no 2001. gada 14. marta pēc Satversmes tiesas sprieduma cilvēkiem ir tiesības uz pensijām un pabalstiem arī tad, ja darba devējs ir aprēķinājis, bet nav samaksājis sociālās iemaksas.
