Bauskas novada Vecsaules pagastā mītošais Dainis Lagzdiņš pasaulē raugās citādāk nekā vairums no mums. Viņš, gadiem ritot, mainījis ne tikai vidi ap sevi, bet arī krietni pārskatījis savu vērtību sistēmu.
Ciemojoties viņa privātmājā, divu stundu ilgajā sarunā ieskicējām pavisam nedaudz no viņa idejām un izpratnes par pasaules uzbūvi, lietām un cilvēku tajā visā.
Kolektīvā apziņa
Viens no stūrakmeņiem, uz kura Dainis būvējis savu pasaules modeļa izpratni, ir kolektīvā apziņa. Tā ir saglabājusies putnu pasaulē, jo spilgti izpaužas bišu saimēs. Tā ir prasme būt cieši kopā, tomēr netraucēt citam citu. Simtiem kopā mītošo bišu spēj stropā sadzīvot, pildīt savas funkcijas un netraucēt cita citai. Taču cilvēks, ejot gadu tūkstošus garo evolūcijas ceļu, šīs spējas un prasmes sevī ir pazaudējis.
Daiņa ideja ir izmantot bites, lai, ja ne pārvērstu cilvēka domāšanu citādā plāksnē, tad vismaz rosinātu viņu ieskatīties sevī, izvērtēt līdz šim paveikto un, ja radusies tāda pārliecība, dzīvot citādāk.
Tas nav SPA
Ieceres īstenošanai savā sētā Dainis izveidojis bišu dziedinātavu. Tie ir seši bišu stropi, kuri iebūvēti nelielā koka namiņā. Sezonas laikā bites veic savus darbus, vāc medu, uztur saimi, savu mītni. Cilvēks, ienākot šajā ēkā, var nogulties uz īpašas lāviņas, kas izbūvēta tieši virs stropiem. Fiziska kontakta ar kukaiņiem nav, tomēr gulētājs atrodas bišu enerģijas laukā, kas ir apmēram metrs ap saimes centru.
Guļot uz šiem stropiem, cilvēks tiek dziedināts. Dainis vairākkārtīgi uzsver, ka šī procedūra nav nekāds SPA. Te nevar piecelties un kļūt jaunāks, slaidāks, skaistāks. Šis nav tāds «salons». Te cilvēku iespējams dziedināt, ja viņš pats to patiesi vēlas.
D. Lagzdiņš stāsta: «Ir svarīgi saprast pamatlietas. Bites jau nemaz nezina, ka viņas ir bites. Un cilvēki savukārt nemaz nav slimi. Cilvēki ir vienkārši aizgājuši ļoti tālu no saviem pirmsākumiem, no savas būtības. Mēs esam pieņēmuši sabiedrībā paustos nosacījumus, stereotipus, rāmjus. Mēs dzīvojam matricā, kas piepildīta ar stresu, tas nemitīgi tiek vairots. Lielākā daļa cilvēku atrodas nemitīgā «žurku skrējienā» – pēc naudas, pēc ērtībām, jauna auto, lai izpildītu priekšnieku pavēles, izdabātu sabiedrības interesēm.»
Apturēt prātu
Daiņa skaidrojums par bitēm un cilvēkiem ir šāds – ap ļaudīm ir pavisam cita vibrācija, nekā tā ir pārējai dzīvajai radībai, tostarp bitēm. Kad cilvēks ir nogūlies bišu namiņā, viņam jācenšas atteikties no domāšanas. Vislabākais ir aizmigt un apturēt sava prāta darbošanos, jo tikai tad cilvēks var sadraudzēties ar bitēm. Bites dzīvo savā harmonijas pasaulē. Kad cilvēks noguļas uz šīs lāviņas, bites sajūt milzīgu diskomfortu. Bet viņas jau nezina, ka ir bites, viņas nezina, ka cilvēks ir cilvēks. Viņas sajūt šo pēkšņi radušos citādo vibrāciju. Tad viņas sāk harmonizēt cilvēku, varētu teikt, pielāgot to savam enerģētiskajam laukam. Un viņas jau to nedara kaut kādu cilvēkam nepieciešamo medicīnisko vajadzību dēļ.
«No šīs svešķermeņa, kas ir cilvēks, radītās disharmonijas cieš visa saime, īpaši jaunās bites, arī bišu māte. To pierāda notikušais ar manām bitēm. Pirmajā gadā te nāca ļoti daudz cilvēku, neko sliktu nenojauzdams, es arī ļāvu viņiem uzturēties šajā dziedinātavā. Un nepilna mēneša laikā bišu saimes man sāka putēt ārā. Viņas nespēja veikt šo harmonizāciju. Lūk, cilvēks, tik tālu no savas pirmatnības aizgājis, ir ļoti kaitīgs bitēm, izņemot īstus biteniekus, tos, kuri vairākus gadus iet pie bitēm, strādā ar tām. Bites šos cilvēkus jau ir «apstrādājušas». Tādēļ lielākā daļa bitenieku ir ļoti harmoniski cilvēki,» savu argumentāciju pauž D. Lagzdiņš.
Jāmaina domāšana
Dainim ļoti nepatīk, ka uz šo dziedinātavu nāk cilvēki, kuriem tā vienkārši gribas atpūsties, pagulēt uz bitēm, lai pēc tam sajustos labi. Viņš strādā ar tiem, kuri ir patiešām slimi ar ļoti smagām kaitēm – vēzi, C hepatītu. Ja šāds cilvēks te ir atnācis, nonāk šajā bišu pasaulē un pilnībā sāk saprast, izvērtēt visu iepriekš notikušo, tad ir cerība uz dziedināšanu. Tā būs tikai tad, kad cilvēks sāk saprast, ka pie vainas ir ne jau tā sliktā slimība, bet gan viņa nejēdzīgā iepriekšējā dzīve, uzvedība, domāšana, uzskata D. Lagzdiņš.
«Piedošana, pozitīvā domāšana, godīgums – tās ir elementāras lietas, kuras var vienkārši noskaitīt, bet īstenot to visu ir ļoti sarežģīti. Cilvēka būtības harmonizēšana, ko šeit paveic bites, ir tikai ceļa sākums tām iespējamajām pozitīvajām pārmaiņām, kuru dēļ arī cilvēks te ir ieradies. Ir tikai viens nosacījums – ir jāgrib mainīties,» stāsta Dainis.
Šis ir tikai neliels rakurss domu un atziņu klāstā, par kurām ilgi un saistoši spējīgs runāt Dainis Lagzdiņš. Viņš arī atzīst, ka šī visa darbošanās nav bizness. Tā ir nesavtīga palīdzība citiem, vienlaikus palīdzot sev.
