Virsrakstā minētais daudzums latu ir nepieciešams, lai apkarotu latvāņus, kuri pašlaik aizņem apmēram 12 tūkstoš hektāru Latvijas teritorijas.
Virsrakstā minētais daudzums latu ir nepieciešams, lai apkarotu latvāņus, kuri pašlaik aizņem apmēram 12 tūkstoš hektāru Latvijas teritorijas.
Ja nekas netiks darīts, 2010. gadā latvāņi aizņems jau 30000 ha, uzsvēra Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors un latvāņu pētnieks Andris Bērziņš. Viņš piebilst, ka latvāņi no lauksaimniecības zemēm sāk pāriet uz daudz grūtāk apkopjamām teritorijām – mežiem, ceļmalām, upju krastiem un elektrības līnijām.
Arī Bauskas rajonā ir manāmas šīs svešzemju nezāles audzes. Viena no tām skatāma ceļmalā, braucot uz Rundāles pili. Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis “Bauskas Dzīvei” apliecināja, ka zemju īpašniekiem, kuru teritorijā aug latvāņi, padomes darbinieki periodiski atgādina par nepieciešamību tos iznīdēt. Traki esot ar lielajām platībām –, piemēram, Saulainē aiz bijušajām tehnikuma fermām. par tur sakuplojušo latvāņu nīdēšanu arī īpašnieki vēl nedomājot, lai gan tiek atgādināts.
Protams, pa vienam un negribīgi, turklāt bez naudas cīkstoties ap latvāņiem, diezin vai cilvēki tos pārspēs… Piemērs no Siguldas pagasta pieredzes – kā informēja Siguldas pagasta administrācijas vadītājs Laimons Līkops, Siguldas pagasts šī gada budžetā ir paredzējis 3000 latu tieši latvāņu apkarošanai un ir noslēdzis līgumu ar uzņēmumu, kas divas reizes appļauj un divas reizes miglo ar herbicīdiem pašvaldības zemes, kur aug latvāņi. Viena hektāra latvāņu apkarošana Siguldas pagastam izmaksā ap 200 latu.
Ilze Brakmane, Vides ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja, informē, ka Vides ministrijā ir notikusi diskusija par latvāņu apkarošanu. Vides ministrs Raimonds Vējonis uzsvēris, ka nopietnajai cīņai ar latvāņiem jāgatavojas ziemā, lai pavasarī sāktu efektīvu darbību. Viņš norādīja, ka tam jāapvieno visu iesaistīto pušu – valsts iestāžu, pašvaldību un privāto zemes īpašnieku – aktivitātes. Ir nepieciešams izstrādāt nacionālo programmu un paredzēt iespējas iegūt finansējumu. Programmas izstrādi, pēc R. Vējoņa vārdiem, varētu koordinēt Vides ministrija, finansējumu piesaistot galvenokārt no ES struktūrfondiem.
