Šonedēļ Bauskas novada domē piedalījos diskusijā par pasažieru pārvadājumu problēmām Rīgas maršrutā, un mani pārņēma pilnīga dežavu («déjà vu» franciski – jau bijis) sajūta. Valsts ierēdņu nemainīgās frāzes, kādas dzirdētas pirms pusgada, gada, desmitiem gadu. Galvenais arguments visam ir naudas trūkums, lai gan viņu uzdevums būtu domāt, kā naudu atrast un labāk strādāt nodokļu maksātāju interesēs. Taču saruna nostiprināja apjausmu par pašu uzturētā valsts aparāta cinismu.
Tikties ar novadu vadītājiem neieradās neviena Autotransporta direkcijas (ATD) vadoša amatpersona. Cinisma kalngals bija frāzes, ka satraukumam nav pamata, jo piedzēries šoferis pie pasažieru autobusa stūres bijis tikai gadījums, vien dažreiz reisi nenotiek un tikai vienu rītu autobusu nācies iestumt. Jāsāk uztraukties tad, ja tas «kļūst par sistēmu», citādi sūdzības nav vērā ņemamas.
ATD un SIA «Sabiedriskais autobuss» dati liecina, ka līnija Bauska–Rīga ir rentabla. Bauskas un Iecavas novada pasažieri, iespiesti mazizmēra netīros busos, nes peļņu gan uzņēmumam, gan valsts iestādei, kas ar mūsu naudu var nosegt nerentablos maršrutus. Sabiedriskais transports ir sociāls projekts. Mēs, šeit dzīvojošie, esam sociāli atbildīgi. Par to kaut paldies būtu pateikuši. Bet nē – saņēmām pārmetumu, ka neviens cits nesūdzas, tikai baušķenieki. No uzņēmuma vadītāja Vitālija Komara izteikumiem bija jaušams, ka Bauskas un Iecavas pasažieri ir neciešami – viņi zogot logu izsišanai domātos āmurīšus, piemēslojot autobusus, smērējot sēdekļus…
Nobeigumam nepārbaudīts atstāsts. Kāda baušķeniece uzrakstījusi ATD sūdzību, ka pārsalusi autobusā Bauska–Rīga. Atbildes sūtījumā no valsts iestādes saņēmusi… pledu. Ja sūdzēsimies par karstumu, saņemsim vēdekļus? Ja autobusa nebūs – rotaļu mašīnīti? Ierēdņu cinismam nav robežu.
