Viens no lielākajiem ugunsgrēkiem rajonā pēdējā laikā notika 11. martā Gailīšu pagasta «Viršos». Tad pajumti zaudēja 36 mājas iedzīvotāji.
Viens no lielākajiem ugunsgrēkiem rajonā pēdējā laikā notika 11. martā Gailīšu pagasta «Viršos». Tad pajumti zaudēja 36 mājas iedzīvotāji.
Jūnija sākumā visām cietušajām ģimenēm bija ierādīts jauns mājoklis. Pie vienas no šīm saimēm devās «Bauskas Dzīve». Ar Ivetu Kūlu un Egīlu Medvedevu runājām par ģimenes stiprumu un atbalstu grūtā brīdī, par veiksmi, par ticību savai varēšanai sākt atkal visu no jauna.
Sadzīves tehniku izmet pa logu
Iveta un Egīls kopā dzīvo jau desmito gadu. Oficiāli laulību reģistrējuši pagājušā gada 18. novembrī. Ģimenē aug divi dēli – ceturtklasnieks Edmunds un četrgadīgais Toms.
«Tobrīd, kad dega māja, bijām darbā – strādājam uzņēmumā «Strauti». Edmunds bija skolā, bet Tomiņš – bērnudārzā. Mums piezvanīja un pateica, ka māja deg. Paspējām saglābt tikai daļu sadzīves tehnikas. Dzīvojām trešajā stāvā. Kad ieradāmies, pa kāpnēm līdz dzīvoklim vairs nevarēja tikt,» atceras Iveta. «Daudz domāt nebija laika. Iekāpu pa balkonu un metu lejā uz paklāja visu, ko varēju pakustināt. Par laimi, saglābtās lietas, arī uz līzinga ņemtā veļasmašīna, strādā labi. Nekas nebija sabojājies,» piebilst Egīls.
Nav izdevies izglābt dokumentus. Ivetai tagad neesot pat apliecības par pamatskolas izglītību, arī frizieres sertifikāta vairs nav, sadegusi laulības apliecība. «Uzskatu, ka mums ļoti laimējās. Visi esam veseli. Mantu var sagādāt, rokas, kājas mums ir. Strādāt mākam,» tā Iveta.
Palīdzēja ģimene un sveši cilvēki
«Nekad nebiju iedomājusies, ka sveši cilvēki, kurus pat nepazīstu, man varētu kaut ko dāvināt. Viņi bija ļoti atsaucīgi – piedāvāja drēbes, kartupeļus, visu ko. Saku visiem paldies. Nevaru pat nosaukt uzvārdus, jo gluži vienkārši visus nezinu,» teic Iveta. Daudz palīdzējuši kolēģi no «Strautiem».
Smagajā brīdī balstījuši arī pašu ģimenes locekļi. Iveta nākusi no piecu bērnu ģimenes, vienmēr cits par citu rūpējušies. Brālis Voldemārs piedāvājis naktsmājas, māsa Ilga atvedusi zupas katlu. «Mūsu mammai gan neko sākumā neteicām, bet tādu notikumu jau azotē nenoslēpsi. Viņa dzirdēja ziņas, ko raidīja «Radio Zemgalei»,» bilst Iveta.
Jāprot raudzīties nākotnē
«Cilvēki varbūt brīnījās, ka neredzēja mani noraudājušos un «nošļukušu». Visu notikušo uztvēru tā, kā tas ir. Varēja būt vēl sliktāk. Es zinu, ka man ir stiprs balsts – vīrs Egīls. Uz viņu varu paļauties, un abi kopā kaut ko izdomāsim. Es negaužos un negremdējos pagātnē, bet raugos nākotnē,» atklāj Iveta.
Pašvaldība ģimenei piešķīrusi visai labu dzīvokli. Tajā gan vēl daudz darba, līdz ziemai jāizdomā, kā atrisināt apkures jautājumu. «Apkures dēļ nodega «Virši». Mūsu vainas dēļ jau vienreiz skurstenis aizsvilās. Kļūmi novērsām. Ja no tā būtu mācījušies arī pārējie mājas iedzīvotāji…» rezumē Egīls.
