Vasaras sezonā katru gadu iedzīvotāju izbrīnu izraisa maksājumi par karsto ūdeni un cirkulāciju. Liela nauda jātērē par tā dēvēto «čūsku». «Man vannas istabā ir «čūska», un esmu neizpratnē par to, kāpēc vasaras mēnešos jāmaksā siltumtīkliem par «čūskas» radīto siltumu. «Čūskas» karstums veidojas no karstā ūdens cirkulācijas, bet par karsto ūdeni mēs katrs norēķināmies atbilstīgi skaitītāja rādījumiem. Sanāk, ka maksājam divas reizes par vienu un to pašu. Kāpēc?» laikraksta redakcijai vaicā Bauskas iedzīvotājs.
Maksā par zudumiem
SIA «Bauskas siltums» speciālisti skaidro, ka maksājums ir nevis par «čūsku», bet par siltuma zudumiem sistēmā. «Par to maksā neatkarīgi no tā, vai karstā ūdens sistēma ēkās ir izbūvēta ar vai bez cirkulācijas,» uzsver SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis.
«Mājai vispirms no siltumskaitītāja uzskaitītās maksas nosaka kopējo cenu tikai par siltā ūdens uzsildīšanu pēc namā uzstādītā skaitītāja rādījumiem, kuru sadala starp dzīvokļa īpašumiem proporcionāli patēriņam. No siltumskaitītāja uzskaitītā enerģijas patēriņa atlikušo daļu veido siltuma zudums no karstā ūdens sistēmas un apkure, ko sadala proporcionāli dzīvokļu platībai,» skaidro I. Rūsis.
Kā «Bauskas Dzīve» noskaidroja, līdzīga sistēma ar dažām izmaiņām ir raksturīga arī citās Latvijas pilsētās. Kā liecina SIA «Limbažu siltums» dati, no šī gada 1. maija spēkā stājusies šāda sistēma – cena par karstā ūdens uzsildīšanu noteikta 5 eiro par kubikmetru ūdens un mainīga ikmēneša maksa vasaras periodā no dzīvokļa par zudumu ēkas iekšējā sistēmā pēc faktiski patērētā siltumenerģijas daudzuma, ko uzskaita siltumenerģijas skaitītājs ēkas ievadā.
Tukumā ēkām, kurās izbūvēta cirkulācijas sistēma, gan ziemā, gan vasarā iekasē fiksētu summu par karstā ūdens cirkulāciju. Tiek pieņemts, ka patēriņš cirkulācijas sistēmā ir 0,15 megavatstundas katram dzīvoklim, tāpēc īpašnieki katru mēnesi maksā fiksētu summu 11,1 eiro. Tā liecina SIA «Tukuma nami» informācija.
Bauskā lētāk
Iedzīvotāji interesējas arī par to, kāpēc maksa par patērēto silto ūdeni mājās atšķiras. Kā veidojas maksājums par uzsildīto ūdeni, skaidro Gita Granta-Vanaga, SIA «Bauskas siltums» speciāliste abonentu daļā: «No kopējās mājas patērētās siltumenerģijas uz katru uzsildīto ūdens kubikmetru attiecina enerģijas daudzumu 0,0465 megavatstundas (MWh) par kubikmetru. Maksu par vienu kubikmetru aprēķina, attiecināto enerģijas daudzumu reizinot ar siltumenerģijas tarifu par vienu MWh un reizinot ar koeficientu, ko iegūst, dalot mājas kopējo patērēto ūdens daudzumu ar dzīvokļos izlietoto. Tādēļ maksa par vienu kubikmetru siltā ūdens namos var atšķirties, jo tiek aprēķināta, ņemot vērā konkrētās mājas skaitītāju rādījumus.»
Bauskā viena kubikmetra ūdens uzsildīšana novērtēta salīdzinoši zemu. A/s «Olaines ūdens un siltums» savā metodikā norāda, ka attiecina 0,058 MWh uz kubikmetru ūdens, jo tas esot nepieciešams ūdens uzsildīšanai no 5 grādu temperatūras līdz 55 grādiem. SIA «Tukuma nami» informē, ka ziemā viena kubikmetra karstā ūdens uzsildīšanai nosaka patērēto siltumu 0,06 MWh, kas naudas izteiksmē ir 4,44 eiro par kubikmetru. Vasarā viena kubikmetra uzsildītā ūdens izmaksas aprēķina, no kopējā mājas izlietotā siltuma atņemot karstā ūdens cirkulācijas sistēmas patēriņu, kas Tukumā ir noteikts nemainīgs.
Jālemj iedzīvotājiem
Baušķeniekus vēl turpina izbrīnīt, kāpēc siltuma zudumu aprēķina, ņemot vērā dzīvokļa platību, nevis vannas istabas izmērus vai kādus citus rādītājus.
«Daudzu gadu pieredzē izstrādāts optimālākais risinājums no iespējamiem aprēķina algoritmiem ar taisnīgāku siltummaksas sadali starp dzīvokļu īpašumiem,» tā par SIA «Bauskas siltums» aprēķina sistēmu teic I. Rūsis.
Latvijā ir uzņēmumi, kas siltuma zudumu sistēmā dala nevis uz dzīvokļu platību, bet gan to skaitu, piemēram, SIA «Aizkraukles siltums» un SIA «Liepājas namu apsaimniekotājs». Abos uzņēmumos ir fiksēts siltuma zuduma patēriņš – 0,1 megatavstunda uz īpašumu. Tiesa, tāds maksājums ir tikai apkures sezonā – vasarā tas ir mainīgs atkarībā no ēkas siltuma patēriņa rādītājiem – maksu aprēķina, dalot siltuma zuduma vērtību uz dzīvokļu skaitu ēkā.
I. Rūsis skaidro, ka siltummaksas aprēķina metodiku karstajam ūdenim un apkurei daudzdzīvokļu ēkās izvēlas dzīvokļu īpašnieki. Kā lemj mājas kopsapulce, tā aprēķina.
