Kritērijus par aizsargājamām teritorijām, biotopiem un sugām nosaka ES direktīvas. Katra dalībvalsts izlemj, kādā veidā aizsardzība tiks nodrošināta.
Kritērijus par aizsargājamām teritorijām, biotopiem un sugām nosaka ES direktīvas. Katra dalībvalsts izlemj, kādā veidā aizsardzība tiks nodrošināta.
Process ilgst 10 gadu
Dažās zemēs, piemēram, Latvijā, aizsardzību reglamentē likums, bet citās valstīs slēdz līgumus ar zemes īpašniekiem.
Vides ministrijas Aizsargājamo teritoriju nodaļas vadītāja Vija Buša skaidro, kā Latvijā tika veidots īpaši aizsargājamo teritoriju tīkls. Dabas aizsardzības sistēmas aktīva pilnveide sākta 1991. gadā, lai gan nevar noliegt, ka daudz paveikts arī padomju laikā. Dabas aizsardzības jomā Latvija 15 republiku vidū ieņēma vadošo vietu. Pēc neatkarības atgūšanas sākās zemes reforma, līdz ar to esošā dabas aizsardzības sistēma bija jāreorganizē. Jau 1995. gadā, kad Latvija noslēdza sadarbības līgumu ar ES, tika sākta ES prasību ieviešana dabas aizsardzībā.
Vērtēs teritoriju sarakstu
Vija Buša uzsver, ka process bija pārdomāts un pakāpenisks. Esošo aizsargājamo teritoriju izpētē un vērtēšanā, jaunu dabas objektu iekļaušanā tīklā “Natura 2000” piedalījās 90 ekspertu. “Viņi izbraukā ja visu Latviju, nevis sēdēja pie rakstāmgaldiem un aplūkoja kartes,” piemetina speciāliste.
Jauno sarakstu apsprieda dažādās valsts institūcijās un akcentēja Vides ministrijā. Ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem katrā reģionā tika noteiktas īpaši aizsargājamas teritorijas, kas ir starptautiskā tīkla “Natura 2000” sastāvdaļas. Pēc Latvijas iestāšanās ES saraksts un datu bāze tika iesniegta vērtēšanai Eiropas Komisijā (EK). “Visa ES ir sadalīta ģeogrāfiskās zonās. Katra reģiona valstī tiek organizēti semināri, kuros EK pārstāvji un neatkarīgi eksperti izvērtē tīkla “Natura 2000″ objektu sarakstu. Rīgā seminārs notiks šī gada decembrī. Nav izslēgts, ka sarakstu būs nepieciešams pilnveidot vai precizēt. Pēc tam EK to apstiprinās,” norāda Vija Buša.
Iekļausies kopīgā sistēmā
Kad dokumentu sagatavošana un apstiprināšana būs beigusies, uzmanība tiks fokusēta uz sugu un biotopu aizsardzības labvēlīga režīma nodrošināšanu dabas objektos. Katrai teritorijai vajadzēs izstrādāt dabas aizsardzības plānu, individuālos noteikumus, sniegt ietekmes uz vidi novērtējumu, par to regulāri informējot EK. Latvijai ir jāpilda saistības, kas ikvienai dalībvalstij noteiktas attiecīgās ES direktīvās. Vija Buša atgādina, ka ES likumu ignorēšanai var būt ļoti smagas sekas, jo EK tiesas noteiktās soda sankcijas ir mērāmas daudzos miljonos eiro.
Pagaidām iedzīvotājus neapmierina ierobežojumi, kas noteikti jaunizveidotās “Natura 2000” teritorijās. Tas īpaši attiecas uz saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža izmantošanā, zemes transformācijā un būvniecībā. Neizpratni pauduši arī daži Bauskas rajona zemes īpašnieki. Tomēr šķiet, ka sabiedrība joprojām ir nepietiekami informēta par priekšrocībām, kas paveras “Natura 2000” teritorijās. Vispirms ir jāmin finansiāla atbalsta iespējas šo platību apsaimniekošanā, iesaistoties vairākos starptautiskos un lokālos projektos.
***
Skaidrojums
Kas ir “Natura 2000”?
– Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkls.
– Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts veido savu tīkla daļu atbilstīgi kopējiem kritērijiem.
– Kritēriji ir aizsargājamas sugas un biotopi, ko nosaka ES direktīvas. Latvija ir pievienojusies Putnu direktīvai un Biotopu direktīvai.
– Latvijā ir 336 “Natura 2000” teritorijas, kas veido 12 procentu no Latvijas platības. ES vecajās dalībvalstīs šis skaitlis ir lielāks.
– Bauskas rajonā atrodas septiņas “Natura 2000” teritorijas.
***
Uzziņai
Finansiālu atbalstu teritoriju “Natura 2000” apsaimniekošanai var meklēt:
– ES “LIFE Natura” programma.
– ES ERAP – tūrisma infrastruktūras attīstībai.
– Lauku attīstības plāns “Agrovide” – bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālāju platībās.
– Vides aizsardzības fonds – vides projektiem.
– Dabas aizsardzības pārvalde – apsaimniekošanai.
