Šogad Latvijas Dabas muzejs svin darbības 160. gadskārtu. Iestādes jubileju akcentē sarīkojumu cikls, kurā daudz saistošu piedāvājumu ir gan bērniem, gan pieaugušiem.
Šogad Latvijas Dabas muzejs (LDM) svin darbības 160. gadskārtu. Iestādes jubileju akcentē sarīkojumu cikls, kurā daudz saistošu piedāvājumu ir gan bērniem, gan pieaugušiem.
Piedalās izziņas procesā
Jau pēc pāris dienām – 27. aprīlī – muzejā tiks atvērta daudzfunkcionāla nodarbību telpa bērniem. Tā ir projekta pirmā kārta, jo izveide vēl turpināsies, informē muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.
Atvērto durvju diena LDM ir paredzēta 28. aprīlī, kad speciālistu pavadībā apmeklētāji varēs aplūkot līdz nepazīšanai pārveidoto muzeju. Iestādes prioritāte kopš 1999. gada ir pamatekspozīciju pārkārtošana atbilstoši muzeoloģijas aktuālām nostādnēm. Līdzīgi kā ziemeļvalstu zinātnes un dabas muzejos, tagad arī LDB pamatekspozīcijas ir atraktīvi veidotas, piedāvājot apmeklētājiem iesaistīties izziņas procesā, nevis pasīvi vērot stikla vitrīnās iesprostotos eksponātus. Ļoti veiksmīgs ir ekspozīcijas “Jūra” risinājums, kas tapis 2003. gadā, izrādot daudzveidīgus muze ja krājuma materiālus un radot vizuāli pārliecinošu stāstu par jūru dzīlēs un krastos notiekošiem procesiem.
Aizraujoša ir ekspozīcija “Mežs, pļava, purvs, kāpas”, kas 2000. gadā iekārtota ar Pasaules Dabas fonda atbalstu. Sadarbībā ar antropologiem ir tapusi latviešu etnoģenēzes ekspozīcija, bet visjaunākais piedāvājums ir entomoloģijas (taureņu) izstāde, ko veidojis muzeja speciālists Nikolajs Savenkovs.
Pašiem sava pedagoģe
Kopš 14. aprīļa muzejā var aplūkot krājuma materiālu izstādi. Šo iespēju būtu vēlams izmantot skolēniem, kuri mācību gada noslēgumā dodas ekskursijās uz Rīgu.
LDM ir līderis jaunu darba formu un metožu izmantošanā. “Gluži jaunas iespējas mums radās 1999. gadā, kad iestāde nokļuva Vides ministrijas pārziņā. Kamēr mūs pārraudzīja Izglītības un zinātnes ministrija, bijām nabagi bez izaugsmes iespējām. Nu sitācija krasi mainījusies, jo Vides ministrija atbalsta muzeja iesaistīšanos starptautiskos projektos un palīdz aktivizēt visas darbības jomas. Agrāk niecīgā atalgojuma dēļ bija gandrīz neiespējami muzeja darbā iesaistīt jaunus speciālistus. Tagad šī problēma nepastāv,” teic ģeoloģijas nodaļas vadītāja Anita Saulīte.
Sadarbības stratēģiju ar skolām izstrādā un realizē muzeja pedagoģe Diāna Meiere. Viņa iepazīstina ar darba galvenajiem principiem: “Līdztekus tradicionālām ekskursijām bērniem tiek piedāvātas speciālas nodarbības un tematiskas programmas, kad viņi kļūst par dabas procesu līdzdalībniekiem, aktīvi izmantojot visus maņu orgānus. Ļoti saistošas bija nodarbības izstādes “Māli” laikā. Bērniem bija iespēja mīcīt mālus, veidot ķieģeļus un porcelāna figūras, klausīties “mālu mūziku”, kas atskan, saskandinot divus podus. Skolēni, kuri regulāri apmeklē interešu grupu nodarbības, jau prot pēc smaržas atšķirt kokus, zina, kāpēc gliemežvākos šalc jūra. Muzeja piedāvājumus aktīvi izmanto Rīgas skolas. Pagaidām mūsu sadarbības partneru vidū ir tikai dažas lauku izglītības iestādes.”
Bebra kungs un dzīve pļavā
Apzinoties, ka ārpus Rīgas dzīvojošiem skolēniem iespējas regulāri apmeklēt muzeju ir ierobežotas, speciālisti izstrādājuši programmu “Muzejs mūsu bagāžā”. Ar krājuma eksponātiem un uzdevumu lapām muzeja darbinieki dodas uz izglītības iestādēm un vada tematiskas nodarbības. Par pazīšanās simbolu ir kļuvis “Bebra kungs” – dzīvnieka izbāznis no muzeja krājuma –, ko ikviens bērns grib samīļot.
Dabas muzeja direktores vietniece zinātniskajā darbā Guna Bagrade atgādina, ka maijs ir pasludināts par bioloģiskās daudzveidības mēnesi, tādēļ muzejs 1. – 4. klašu skolēniem piedāvā jaunu programmu “Dzīve pļavā”. Informācija par to jau ir nosūtīta visām skolām. Guna Bagrade informē par piedāvājumu: “Uz pļavu bērni nebrauks, bet mūsu speciālistu vadībā darbosies ar ziedu un kukaiņu modeļiem muzejā. Ekspoāti ir mākslīgi, taču darbības – reālas. Mēs palīdzēsim bērniem saprast, kādi procesi risinās ekosistēmā, kā kukaiņi sadzīvo ar augiem, cik dabā viss ir savstarpēji saistīts. Praktiskās nodarbībās bērnu skaits grupā nepārsniedz 20, tādēļ aicinām skolotājus jau iepriekš pieteikt apmeklējumus.”
Muzeja speciālisti sistemātiski veic pētījumus dažādās dabaszinātņu nozarēs. Aktīva sadarbība ir izveidojusies ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes studentiem un pasniedzējiem. Muzeja direktore, vērtējot paveikto, secina: “Esam atbrīvojušies no “pelnrušķītes” tēla, iestādi pārveidojot ne vien saturiski, bet arī vizuāli. Arī nākotnes ieceres mums ir vērienīgas.”
***
Fakti
Latvijas Dabas muzeja vēsture
– 1845. gadā baltvācu inteliģences pārstāvji nodibināja Rīgas Dabas pētnieku biedrību (RDPB), muzeju un bibliotēku.
– 1940. gadā likvidēto RDPB muzeju nodeva pilsētas valdei un nosauca par Rīgas Dabas muzeju (RDM).
– 1951. gadā, apvienojot RDM un Skolu muzeja dabaszinātņu fondus, nodibināja Latvijas PSR Dabas muzeju.
– Struktūru veido sešas ekspozīciju nodaļas, krājuma, izstāžu, informācijas nodaļas, taksidermijas laboratorija, bibliotēka, fotolaboratorija.
– Zinātniskais darbs muzejā ir vērsts uz Latvijas dabas dauzdveidības izpēti, kolekciju apstrādi, veidošanu, zinātnisko pētījumu izmantošanu sabiedrības izglītošanā.
– Kopš 2005. gada 1. janvāra iestādei ir jauns statuss – valsts aģentūra “Latvijas Dabas muzejs”.
– Apmeklētāju skaits 2004. gadā – 86 tūkstoši.
