Līdzsvarota un niansēta izstāde, kurā fotogrāfu skatījums apvienots ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām, joprojām ir aplūkojama Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā.
Līdzsvarota un niansēta izstāde, kurā fotogrāfu skatījums apvienots ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām, joprojām ir aplūkojama Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā. Tās autori ir baušķenieks Arnis Indriks un Māris Kreitenbergs no Gailīšu pagasta.
Mistiskā Bauskas pils
Izstādes vērtēšanā “Bauskas Dzīve” iesaistīja ekspertu – Novadpētniecības un mākslas muzeja speciālistu Raiti Ābelnieku. Arī viņš ir fotoamatieris un, tāpat kā abi ekspozīcijas autori, visvairāk iecienījis ainavas žanru. Muzejā Raitim jau ir bijusi fotogrāfiju personālizstāde.
“Ekspozīcija kopumā atstāj ļoti labu iespaidu. Autori cits citu papildina, un ir jūtams, ka viņi rūpīgi atlasījuši attēlus izstādei, lai saturs un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi veidotu veselumu, nevis disonētu. Es pats neaizraujos ar datortehnoloģijām kadru apstrādē, bet nenoliedzu, ka atsevišķos gadījumos var panākt ļoti spēcīgu efektu,” spriež Raitis Ābelnieks.
Viņa sacīto apliecina A. Indrika izteiksmīgais darbs “Bauskas pils”. Lai gan objekts ir fotografēts tradicionālā rakursā, kadrā ietverot Mūsas upi un dolomīta krastu, attēla radītais iespaids ir neparasts, pat nedaudz mistisks. Tas ir panākts ar īpašām gaismām, kādas dabā var novērot tikai īsu mirkli, ja draudīgi, melni mākoņi aizklāj horizontu, bet cauri tiem laužas it kā filtrēti saules stari.
Īpatnējā gaisma šajā fotogrāfijā atgādina Saules aptumsuma radīto efektu un vienlaikus atsauc atmiņā Nīderlandes renesanses gleznotāja Hieronima Bosha darbu pārlaicīgās noskaņas.
Eksperts atzīst, ka A. Indrikam dažbrīd ir izdevies notvert apskaužamus momentus, kā, piemēram, barību meklējošu gulbju pāri, kam virs ūdens ir palikušas tikai astes. Arī tonalitātē pārsteidzoši bagātīgie, salnas skartie zāļu stiebri ir veiksmīgs eksperiments. “Ja pamatā nebūs kvalitatīva fotogrāfija, nelīdzēs nekādi digitāli uzlabojumi,” nešaubās Raitis, atzinīgi vērtējot kolēģu profesionalitāti un pieredzi.
Gan migla, gan sarma
Gluži kā Līgas Purmales glezna ir A. Indrika fotogrāfija ar apsnigušu koku puduri miglā. Komentē eksperts: “Ļoti niansēts darbs pelēcīgu toņu gammā. Vienlaikus ir redzama gan migla, gan sarma – patiešām meistarīgs uzņēmums. No savas pieredzes zinu, ka miglainā dienā fotografētas ainavas attēlos vienmēr izskatās sliktāk nekā dabā, jo neiezīmējas tuvplāni, kadri ir kļuvuši “plakani”. Arnis, prasmīgi izmantojot modernās tehnoloģijas, šo defektu ir novērsis, radot lakonisku un emocionālu darbu.”
Apbrīnas vērts Raitim šķiet M. Kreitenberga kadrs ar diviem aprasojušiem pūpoliem. Dažām lāsītēm ir ideāla krellīšu forma. Pēc eksperta domām, notvert tik gaistošu dabas parādību izdodas reti. Fotogrāfam ir nepieciešama augstvērtīga aparatūra, kas ļauj fiksēt arī ļoti sīku priekšmetu tuvplānus.
Krāj iespaidus izstādei
Vērtētāja uzmanību saista arī M. Kreitenberga jūras ainava ar sudrabainu atspīdumu ūdenī un divi izteiksmīgi portreti, kas atklāj modeļu raksturus. Darbu autors pašlaik ir aizrāvies ar eksperimentiem, kas tuvina krāsu fotogrāfiju melnbaltajai. Ne jau vienmēr šī metode attaisnojas, taču M. Kreitenberga ilggadējā pieredze un intuīcija palīdz izvairīties no kļūdainas izvēles.
Kolēģu radošie meklējumi fotomākslā ir rosinoši, teic Raitis Ābelnieks un atklāj, ka nākamgad arī viņš gribētu muzejā iekārtot personālizstādi.
Ceļojumos pa Eiropu jau ir sakrāti vairāki simti kadru. Nesen viņš ir atgriezies no Sicīlijas, kur savu fotoalbumu papildinājis ar 600 attēliem. Pārsteidzoši daudzveidībā ir Itālijas saullēkti un saulrieti, kas fotografēti kalnos, tvaika un sēra mutuļos slīgstošie vulkānisko salu skati. “Ceļojums uz Sicīliju man, fotoamatierim, sniedza vēl nebijušus vizuālus iespaidus. Spilgtāk nekā citur es izjutu dabas spēku varenību,” secina Raitis.
