Bārbeles pagastam raksturīgas savas īpatnības, kas to atšķir no kaimiņiem.
Bārbeles pagastam raksturīgas savas īpatnības, kas to atšķir no kaimiņiem.
Teritorija ir gana plaša, taču iedzīvotāju skaits nesasniedz tūkstoti. Tas izskaidrojams ar mežu, kas aizņem pat pusi no kopējās teritorijas, un citu dabas resursu īpatsvaru. Prāvai grupai zemes īpašnieku un izmantotāju tas viss rada saimniekošanas ierobežojumus. Tādēļ šoreiz lappusē “Nekustamie īpašumi” plašāk stāstīts par neparastībām un to, kā ar tām sadzīvot.
Saskaras nosacījumi
Pagasta attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Folkmanis teic: “Bārbeles pagastā samērā plaši iezīmēta teritorija, kas iekļaujas Eiropas programmā “Natura 2000″. Proti, tas ir Zaļezera purvs.” Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecības vides speciāliste Guna Baltiņa precizē, ka šī aizsargājamā apvidus platība plešas 328 hektāros. Bauskas rajonā par to lielāks objekts ir tikai Panemunes meži Brunavas pagastā, kur saudzējami ir vairāki mikroliegumi un biotopi kopumā 794 hektāru platībā.
“Bauskas Dzīve” pagājušā gadā rakstīja par sarežģījumiem, kas saistīti ar novadgrāvja jeb Miļupītes bagarēšanu Bārbeles pagastā. Tas ir nepieciešams, lai no lieka mitruma neciestu lauksaimniecībā izmantojama zeme. Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (JRVP) inspektors Bauskas rajonā Aivars Legzdiņš informē: “Jelgavas reģionālā vides pārvalde 2004. gada 2. novembrī izsniegusi tehniskos noteikumus Lauku atbalsta dienesta Zemgales reģionālai lauksaimniecības pārvaldei Miļupītes pārtīrīšanai, saskaņā ar kuriem veicami pārtīrīšanas darbi. Tie jāveic, neskarot Miļupītes malu, kas robežojas ar “Natura 2000” dabas liegumu “Zaļezera purvs”.”
Šajā lietā aktīvākais zemnieks bārbelietis Mārtiņš Mediņš atzīst: “Beidzot “ledus sakustējies”. Redzēju, ka projektētāji jau strādā. No ierēdņiem saņēmu solījumu – šis esot pēdējais pavasaris, kad zemnieku aprūpētas platības applūst un bojājas meliorācijas sistēmas. Cīņa par novadgrāvja tīrīšanu ilga četrus gadus. Biju noskaņojies vērsties Eiropas tiesā, ja savā zemē neko nepanāktu.”
Rasts saprātīgs risinājums
Vēl saimnieciskās darbības ierobežojumi saistīti ar ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekli “Bārbeles sērūdeņraža avots”. Šis objekts ir pagasta savdabīga vizītkarte.
J. Folkmanis norāda, ka aizsargājamā teritorija ir 140 hektāru, un piemetina: “Man raisījušās pārdomas par šīs platības izvietojumu, jo nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem un kāpēc tieši tāds hektāru skaits noteikts kā dabas piemineklis. Neviena institūcija nav sniegusi detalizētāku pamatojumu. Ministru kabineta 2001. gada 17. aprīļa noteikumi Nr. 175 apstiprināja šādu statusu, paplašinot teritoriju. Līdz tam aizsardzības režīms bija mazākam gabalam un ne tik stingrs saskaņā ar bijušās padomju Latvijas likumdošanu.”
Dabas pieminekļa teritorijai izvirzītie nosacījumi īpaši saistoši ir mežu īpašniekiem. Savulaik “Bauskas Dzīve” bija uzaicināta piedalīties bārbeliešu sapulcē, kurā viņi pauda satraukumu, jo gluži vienkārši nebija informēti, kādi ierobežojumi viņus skar.
“Kauķu” saimniece Ieva Vāne tagad atzīst: “Beidzot ir rasts saprātīgs risinājums. Varam saņemt dokumentus, lai strādātu izlases cirtēs. Tas, protams, ir sarežģītāk. Kamēr ierēdņi un “zaļie” panāca kompromisu, mums bija jānogaida. 1993. gadā atgriezos tēva mājās. Mums pieder 34 hektāri meža, un tas ir iztikas avots.”
Ar līdzīgām problēmām jāsastopas vēl 15 bārbeliešu ģimenēm, kuru īpašumi atrodas dabas pieminekļa zonā. Meža ciršana to īpašniekiem jāsaskaņo ar JRVP, tikai tad mežniecība izsniedz šim darbam nepieciešamos dokumentus.
Straume griež ūdensratu
Bārbeles pašvaldība pašlaik izstrādā teritorijas attīstības plānojumu. J. Folkmanis saka: “Paredzēts, ka augustā iedzīvotāji varēs vērtēt izdarīto un piedalīties apspriešanā.” Kādas perspektīvas iezīmēsies nākotnē? Jaunais bārbelietis Valters Reķis, kurš studē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes 4. kursā un raksta bakalaura darbu “Attīstības iespējas Bārbeles pagastā”, uzskata: “Tūrismam vajadzētu izvērsties. Mums ir vizuāli izteiksmīgs centrs, laba ceļu struktūra. Vēl saskatu virzību netradicionālajā lauksaimniecībā un mazu uzņēmumu attīstībā.”
Plānošanas un attīstības nodaļas vadītājs piemetina, ka arī Bauskas rajona mērogā Bārbelei paredzēta tūrisma ievirze. Iestrādes jau ir, piemēram, pie Rukšu ezera, kur par viesu ērtībām un atpūtu gādā Štendenbergu ģimene.
“Jaunzemjos” veidojas īpatnējs stūrītis. Tā saimnieks Jānis Traumanis teic, ka šeit “smeļ klusuma enerģiju”. Viņš atklāj: “Ir doma par atpūtas centra izveidi. Taču baidos ieguldīt daudz naudas. Šaubos, vai apmeklētāju būs pietiekami, jo Latvijā tikai četri mēneši ir piemēroti atpūtai. Cik nu daudz šajā laikā tūristu var atbraukt.” Sirmais vīrs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā no Lielbritānijas, kopj kādreizējos dzimtas, tagad – savus – īpašumus. Kokaudzētavā “Baltezers” ir pieprasīti skujeņi, ko iestādīs šajā pavasarī, lai rotātu apkārtni. Jau tagad tai savs jaukums – glītas koka mājiņas, divi plaši dīķi, tiltiņš. J. Traumaņa ieceres palīdzējis īstenot radinieks Jānis Zagorskis, kurš dzīvo Vecumniekos.
Grūti spriest, cik daudz naudas bārbelieši var atļauties tērēt, jo nevar droši zināt, kā ieguldījumi atmaksāsies. Esot dzirdēts, ka arī lietuvieši vēlētos baudīt atpūtas iespējas Bārbeles apvidū.
