Jaunieši, kuri Bauskā sportoja 70. un 80. gados, atminas atlētisko, stiegro vīru, kas klusā mērķtiecībā mēroja apļus stadionā. Viņam bija vērtīgs padoms apņēmīgākajiem sportotājiem, kautrīgs smaids, korekta, cieņpilna izturēšanās. Tā laika nevērībā pret vēsturi bija pārsteigums uzzināt, ka vairākus mūsu novadnieka – soļotāja un vieglatlēta Jāņa Zviedra – sasniegumus neviens cits nav pārspējis.
Starptautisks līderis
Bauskas Centrālajā bibliotēkā apkopotā novada sporta vēstures arhīva dati uzskaita panākumus, kas apliecina Jāņa Zviedra starptautiska mēroga vieglatlēta statusu. Mača Latvija–Zviedrija uzvarētājs 20 km distancē, sacīkšu Latvija–Lietuva–Igaunija–Baltkrievija uzvarētājs, sacensību uzvarētājs Ķīnā 1960. gadā, PSRS tautu spartakiāžu dalībnieks 1963. un 1967. gadā, PSRS čempionātu dalībnieks 1965. – 1975. gadā, daudzkārtējs starptautisko brāļu Znamensku balvas izcīņas sacensību dalībnieks.
Ja kādam tas šķiet nepārliecinoši, paskatieties kartē, kāda konkurence valdīja Padomju Savienības sporta laukumos. Puspasaules un joprojām no bijušajām impērijas valstīm nākošie visdažādāko sporta veidu līderi bija un ir augstākā klase.
Jānis Zviedris dzimis 1936. gada 14. augustā Kurzemē. Talsu vidusskolu beidzis 1957. gadā, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (tagad – Latvijas Sporta akadēmija) ar izcilību absolvējis 1959. gadā. Kurzemnieks strādājis Jelgavā un lielāko darba mūža daļu – Bauskas pusē, kur viņu atminas Saulaines tehnikumā.
Zemgalietim pieder sasniegums, kas nav bijis pa spēkam nevienam citam lauku sportistam – 14 reizes viņš kļuvis par biedrības «Vārpa» lauku sporta spēļu čempionu. Piecas reizes soļotājs izcīnījis Latvijas Padomju republikas čempiona nosaukumu. Viņam piederēja padomju laika labākais rezultāts 20 un 50 km soļošanā.
Labs pamats
J. Zviedris 70. gados avīzei «Padomju Jaunatne» stāstījis: «Pēc piecdesmit kilometru soļojuma neguļu pirmo nakti no lielas pārslodzes. Sāku normāli gulēt ar otro nakti. Savā mūžā esmu šo distanci pieveicis kādas 20 reizes, augstākais – trīs reizes gadā. Agrāk ieteica šo distanci soļot tikai reizi gadā, tagad jau šī norma ir pārkāpta. Veselu nedēļu pēc šāda soļojuma ir grūti, kamēr organisms atgriežas normālā stāvoklī.»
Soļošana ir kaprīza disciplīna, tās specifiskā tehnika iegriezusi ne vienam vien fiziski spēcīgam sportistam. Jāņa Zviedra interese par to radusies skolas laikā, kad vēl bija dzīva Jāņa Daliņa un viņa līdzgaitnieku leģenda no pirmās brīvvalsts laikiem.
Jānis Zviedris intervijā «Padomju Jaunatnē»: «Sākums bija Talsu vidusskolā 1953. gadā. Mans fiziskās audzināšanas skolotājs bija vieglatlētikas entuziasts Ernests Velde. Pats bija kārtslēcējs, taču visādi centās ieinteresēt zēnus par soļošanu. Tie bija gadi, kad visi puikas vēl dzīvoja latviešu soļotāju iespaidā, kad bija atmiņā latviešu soļotāju uzvaras pirmskara un pēckara gados. Tiesa, tajos gados Latvijas soļotāji jau lēnām atdeva savas pozīcijas valsts mērogā, bet soļotāju sacensībās skolās un tehnikumos joprojām startēja kupls dalībnieku skaits.»
J. Zviedris aizsoļoja līdz PSRS starptautiskās klases sporta meistara nosaukumam, bija PSRS izlases kandidāts un Latvijas izlases dalībnieks vieglatlētikā 1960. – 1975. gadā, PSRS lauku sporta biedrību čempions 1966. gadā. Viņš bija astoņkārtējais Latvijas čempions un pieckārtējs laikraksta «Sports» balvas ieguvējs
30 km soļojumā.
Aizved tālu
Zemgalietis nepārstāja sportot arī tad, kad beidzās aktīvākais fizisko sasniegumu vecums: «Mani par veterānu sāka saukt jau pirms 30 gadu vecuma, taču labākos rezultātus sasniedzu pēc 30 gadiem, jau būdams bezperspektīvo sarakstā. Lai jaunie pierāda savu pārākumu ar darbu un rezultātiem, izspiežot vecos ar augstākiem sasniegumiem! Domāju, ka, regulāri trenējoties, šādu ilggadību var sasniegt arī citās disciplīnās.» Šo secinājumu pierāda ne viens vien latviešu un citu nāciju sportists arī basketbolā, hokejā un citos fiziski lielas slodzes sporta veidos.
Vēstis par J. Zviedra sasniegumiem publicētas arī «Bauskas Dzīves» padomjlaika versijā «Komunisma Ceļš» un republikas sporta presē. Meistars labprāt ticies ar skolēniem, liecina arhīva materiāli.
Jānis Zviedris aizsoļoja tik tālu, cik ļāva viņa laiks, un tie bija sasniegumi teju pusē pasaules. Tagad ikviens jaunietis ar spēcīgu gribu un mērķi var soļot vēl drošāk. J. Zviedra mantinieks no Vidzemes puses, iespējams, ir atjaunotās brīvvalsts laika soļotājs Aigars Fadejevs, Eiropas čempionāta un olimpisko spēļu sudraba medaļnieks, kurš pārspēja J. Zviedra 50 km rekordu. Viņš tagad ir izcils fizioterapeits, kurš strādājis pat ar NBA zvaigzni Kobi Braiantu. Soļošana ir pamatīga nodarbe, var aizvest tālu.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Bauskas novada sporta organizatori Ingu Ūbeli un Bauskas Centrālās bibliotēkas galveno bibliogrāfi Laimdotu Ozoliņu.
