Ikgadējos Pļaujas svētkos Ausekļu dzirnavās Vecumnieku novada Bārbeles pagastā sestdien, 2. septembrī, par spīti lietum prasmi rādīja amatnieki, tika kulta labība un malti graudi.
Kaut arī slapjajā laikā apmeklētāju bija mazāk, līdz ar vietējiem no Vecumnieku novada varēja sastapt ļaudis no Bauskas, Iecavas, Aiz-
kraukles, Baldones, Dobeles, Balvu, Siguldas puses un Rīgas.
Dzied līdzi
Tērpušies lietusmēteļos un gumijas zābakos, lietussargiem virs galvas apmeklētāji apstaigāja amata meistaru nojumes, lai vērotu un izmēģinātu dažādas prasmes. Lietus gan veidoja lāmas un vietām pārvērta dubļu slānī ceļa virskārtu, tomēr priecēja piemirkušā meža svaigā smarža un rosība dzirnavu laukumos.
Publiku līdzi dziedāšanai iekustināja Bikstu vokālie ansambļi – sievas un vīri muzicēja aizrautīgi un skanīgi. Vidējās paaudzes deju kopas «Bārbele» dancotāji lēca zābakos, kurpēs un basām kājām. Straujie danči lika cilvēkiem kustēties līdzi. Ar vasarīgi līksmām un smeldzīgām melodijām iepriecināja kapela «Aizezera muzikanti» no Kokneses puses, uzstājās Albīns Baļčūns ar grupu un Bauskas senioru koris «Sarma».
Neizstiept siksnu
Labības kulšanu ievadīja tvaika dampja svilpe un kupls garaiņu mutulis. Saimnieks Mārtiņš Mediņš ar palīgiem pienesa kuļmašīnai «Imanta» labības kūļus un pieskatīja, lai viss rit gludi. Kā skaidroja Mārtiņš, lietus laikā jāvēro, lai mitrumā neizstiepjas un nenomūk tvaika dampja siksna. Maisi pie kuļmašīnas pamazām pildījās graudiem.
Lieli un mazi vēroja graudu malšanu ūdensdzirnavās, kur nemitīgi griezās vairāki rati. Te bija Sējas un Pļaujas svētku tradicionālie apmeklētāji, kā arī ļaudis, kas Ausekļu dzirnavās bija pirmo reizi, atzīstot – šie ir vieni no daudzveidīgākajiem latvisko amatu svētkiem, kādus jebkad apmeklējuši.
Iluta Grundule no Aizkraukles novada aplūkoja un bildēja vecos motociklus, kas dampja šķūnī savākti kuplā skaitā. Viņu šie braucamrīki ļoti interesē, pašai ir motocikls «Delta», ar kuru izbrauc, bet par retromodeli neesot domājusi.
Ieteiks citiem
Meistare Dace Žuromska ierādīja bērniem un viņu vecākiem, kā lauzīt, mīcīt, ķemmēt linus, lai iegūtu diegus. Bijušie baušķenieki Daiga Šantare ar dēlu Valdi no Rīgas izmēģināja visas darbības. Daiga smaidot teic: «Vislabāk būtu darināt linu kreklu tautiešam.» Viņa Ausekļu dzirnavās bija pirmo reizi, taču solās braukt šurp atkal un ieteikt citiem: «Mums tas ir ieguvums, ka cilvēku mazāk, jo visur var tikt klāt un pamēģināt pašu rokām. Mēs ar ģimeni braucam uz līdzīgiem svētkiem Ates dzirnavās, bet šeit viss ir plašāk un krāšņāk.»
Zigfrīds Rozenbergs no Baldones novada un smēdes meistars baušķenieks Juris Balakāns kaltuvē apsprieda kalēja amata smalkumus. Juris nule bija izkalis svečturi, savukārt Zigfrīds rādīja paša darināto vara rokassprādzi, kas esot pļāvēju pazīšanās zīme. Viņu esot pārsteigusi kaimiņu lietuviešu kalēju prasme, un pats pļaušanas sacīkstēs reiz izkapinājis 17 izkaptis.
«Tām pēc kapināšanas asmens nedrīkst būt robains,» skaidroja Zigfrīds. Viņa kalumi ir Melngalvju namā un citās ēkās Latvijā.
Pirmā nagla
Inita un Benjamiņš Čepuļi no Vecumniekiem ar kalēja Mareka Rubuļa padomu izkala savu pirmo laimes naglu. Inita stāsta, ka ar to piestiprinās nule smēdē iegādāto laimes pakaviņu.
«Uz Ausekļu dzirnavām atbraucām tāpēc, ka laiks ir nejauks, bet gribējām piedzīvot ko jaunu,» atklāj Inita. Kalējs ierādīja Benjamiņam, kā karsējama dzelzs, kā tā kaļama un veidojama, visbeidzot norūdot kalumu ūdenī.
Dobeles amatu mājas meistares Daina Ieviņa un Ieva Hofmane katlos uz ugunskura ar dabiskajiem augiem krāsoja dziju. Vienā podā bija zeltslotiņu ziedu skaras, kas dzijai piešķir īstu saules krāsu. Tā ir invazīva suga, tāpēc var droši plūkt un krāsot koši dzeltenu dziju, skaidro Ieva. Ar pelašķiem šķeteres krāso zaļas.
Ieva demonstrēja jau gatavas šķeteres, kas bija ne tikai brūnos, pelēkos un sarkanīgos toņos, bet arī vairākās zilā nokrāsās no tērauda līdz indigo. «Augus vāra, kamēr šķidrums iegūst piesātināti košu toni,» atklāj Daina, «pēc tam dziju stundu tur karstajā šķīdumā. Nostiprina skalojot, kamēr krāsa nost vairs nenāk.» Ieva smaidot piebilst – šķeteres ir tik krāšņas, ka nemaz negribas tās izadīt.
Daina Ausekļu dzirnavu svētkos piedalās ceturto reizi un pirmo reizi šeit piedzīvojot tādu lietu. «Mūsu pusē pie Zaļeniekiem lietus nav bijis gandrīz no Jāņiem,» stāsta Daina, «akas ir sausas, gurķi neizauga, dārzus vairs nespējām laistīt. Ļoti gaidījām lietu.»
Dienas garumā ikviens varēja iestiprināties ar spēcinošu zupu, ko vārīja uz ugunskura. Apmeklētāji piedalījās loterijā.
