Par pagājušo nedēļu stāsta brunavietis GUNTARS ŽILINSKIS.– Nedēļa sākās ar papildu brīvdienu pēc valsts svētkiem. Tā kā esmu pašnodarbinātais, strādāju mežizstrādē, savu darba un atpūtas grafiku nosaku pats. Pirmdien lija lietus, strādāt nevarēju, nācās dzīvot pa māju. Taču pārējās dienas pagāja darbā. Manu darba ritmu nosaka gadalaiks, saules ceļš pie debesīm. Krūmus zāģēju no gaismas līdz gaismai – no astoņiem līdz trijiem pēcpusdienā. Televīzijai laiku atvēlu maz, ja nu vienīgi pie vakariņu galda ieskatos kādā ziņu raidījumā. Tas gan nenozīmē, ka nezinu neko par to, kas notiek pasaulē. Jaunumu uzzināšanai mums mājās ir internets. Vidusskolas gados daudz sportoju, cenšos būt formā arī tagad. Otrdienās un svētdienās tā nopietnāk spēlēju florbolu. Jaunsaules skolas sporta zālē svētdienās uzspēlējam arī volejbolu. Sestdien ar Brunavas komandu piedalījāmies «Mēmeles» kausa izcīņā. Bija labāki seti, bija arī zaudējumi, jo nebijām pietiekami daudz saspēlējušies. Taču galvenais, ka startējām kā komanda un vīriem bija prieks. Kad sākām vest mazo dēlēnu Rihardu uz deju nodarbībām «Mēmelītē» Bauskā, ar sievu Līgu apjautām, ka arī paši gribam dejot. Tā nu tagad divas reizes nedēļā apmeklējam deju mēģinājumus «Mēmelē». Pēc mēģinājumiem parasti piestājam pie lielveikala, lai sagādātu pirkumus mājām. Pilsētas veikalos ir daudzveidīgāks piedāvājums, arī cenas pavisam citas. Protams, daudz kas izaug pašu dārzā, tomēr ir lietas, ko tikai veikalā var sagādāt.Tā nav taisnība, ko daži apgalvo, – ja cilvēks dzīvojot laukos, tad viņam neesot daudzveidīgu brīvā laika pavadīšanas iespēju. Ir tikai jābūt vēlmei, tad ir iespēja izpausties dažādās aktivitātēs. Protams, lauku dzīvei ir arī savi mīnusi, piemēram, dubļainie ceļi rudeņos. Toties lielais miers, svaigais gaiss un dzīve dabā ir neatsveramas vērtības.
