ALBERTS PASTARS, Iecavas kultūras nama senioru deju kopas dalībnieks: – Nedēļas ritms bija izlīdzināts. Ikdienas neatliekamie darbi mijās ar patīkamiem atpūtas brīžiem.
ALBERTS PASTARS, Iecavas kultūras nama senioru deju kopas dalībnieks:
– Nedēļas ritms bija izlīdzināts. Ikdienas neatliekamie darbi mijās ar patīkamiem atpūtas brīžiem. Mēs ar sievu Aldu Šuvcāni kopā strādājam un dejojam vienā pārī.
Pirmdien braucām uz zirgaudzētāju sanāksmi Rīgā, lai uzzinātu jaunumus ēdināšanā, ārstēšanā, medikamentu lietošanā. Mēs ar Aldu strādājam zirgkopju brigādē pie privātīpašnieka. Sieva ir arī trenere. Katrs rīts man sākas stallī, jo rikšotāji ir jāpabaro.
Otrdienu pavadīju brāļa zemnieku saimniecībā, remontējot smago tehniku. Vakarā izklaidējos, skatoties seriālus. Tomēr prāts nebija priecīgs, jo smagi uztvēru ziņu par Romas pāvesta nāvi.
Trešdienas svarīgākais notikums bija senioru kopas mēģinājums kultūras namā. Gatavojāmies koncertam, jo Vecumnieku seniori 9. aprīlī mūs aicināja uz deju kopas “Ozols” jubilejas svinībām. Šopavasar vieskoncertu netrūkst. Pirms nedēļas Jelgavā izpildījām horeogrāfa Viļa Ozola iestudētas dejas, Lieldienās bijām draudzības koncertā Jelgavā. Nopietns pārbaudījums būs rajona deju kopu skate aprīļa beigās.
Ceturtdien mēs ar Aldu saņēmām pensiju, aizbraucu uz veikalu, tad – pie brāļa uz “Bērziņiem”. Atkal laboju tehniku. Citi saka: “Kāda vaina pensionāram? Nekas nav jādara…” Man ir gluži pretēji, jo darba ir daudz un pašam jāplāno, kā to paveikt bez steigas.
Piektdien gatavošanos koncertam Vecumniekos atstāju Aldas ziņā. Viņa ir mūsu tautastērpu “pārzine” – tīra, mazgā, gludina.
Sestdien pabarojām zirgus un sākām posties braucienam. Man patīk Vecumniekos, jo kolēģi ir ļoti draudzīgi, visi lieli dziedātāji, tāpēc ballēs jautrības netrūkst. Priecājos, ka uz skatuves varu dejot ar sievu vienā pārī.
Svētdien veicu tikai neatliekamus darbus. Ar sievu pārrunājām vakardienas sarīkojuma iespaidus. Žēl, ka beigusies medību sezona, jo mežs man ir labākā atpūtas vieta.
