Kāda uzņēmēja un iestā des vadītāja sarunas noslēgumā, kurā katrs strikti palika pie saviem uzskatiem, biznesmenis nievājoši pasniedza diskusiju biedram biezpiena desertu ar upenēm, sakot, ka tas ir «prezents» brokastīs.
Kāda uzņēmēja un iestādes vadītāja sarunas noslēgumā, kurā katrs strikti palika pie saviem uzskatiem, biznesmenis nievājoši pasniedza diskusiju biedram biezpiena desertu ar upenēm, sakot, ka tas ir «prezents» brokastīs. Šāda rīcība var uz mirkli apstulbināt. Es negrasos apsvērt uzņēmēja mērķus un pacelt šo niansi nez kādos augstumos. Aizdomāties ir vērts par to, kā uzņēmēji risina jautājumus ar cilvēkiem, no kuru nostājas atkarīga viņu uzņēmējdarbība. Arī deserts tika pasniegts amatpersonai, kurai ir savi pretargumenti pret jaunā komersanta aktivitātēm.
Skaidrs, ka cilvēks, kura darba rezultāts mērāms peļņā, darīs visu iespējamo, lai savas ieceres realizētu un darbs veiktos. Saka jau, ka mērķis attaisno līdzekļus. Biznesmeņi taču zina, kur nāk nauda un kā to «izpumpēt». Lai novāktu šķēršļus, kas kavē uzņēmējdarbību, tiek darīts jebkas. Kāds vāc nepieciešamos parakstus un savāc, lai atvērtu spēļu klubu. Mulsina, ka šāda veida uzņēmums tagad atrodas mācību iestādes tuvumā. Skolas vadītāja pārliecināta, ka neatkarīgi no vietas, kur spēļu klubs atrodas, pastāv iespēja izvēlēties – ieiet tajā vai ne. Jāmāca bērniem saprast, kas ir derīgs, kas ne. Kārdinājumi ir ik uz soļa.
Attīstot domu par uzņēmēju attieksmi pret viņu likteņa lēmējiem, notiek arī interesantākas lietas. Piemēram, kāds brauc uz nepieciešamajām pašvaldības sēdēm tikai līdz brīdim, kamēr no tās atkarīga ieceru realizācija. Pēc tam ignorē pašvaldības pārstāvjus, neierodoties uz tikšanos. Pamatojums aptuveni šāds: «Kundzīt, man jāstrādā! Turklāt pašvaldība nav mana priekšniece!» Tas asociējas ar dempingojošu uzņēmumu, kurš, lai iekarotu tirgu, pazemina cenas, taču pēc tam… Nepārliecinoša ir arī lēmējvaru attieksme. Lēmumus ietekmē gan privātas attiecības, gan protestējošās puses neuzaicināšana uz sēdi.
Ir arī smaidu izraisoši gadījumi, kad komersants ierodas ar izziņu no laika prognožu aģentūras, kurā vēstīts, ka periodā, kad uzņēmējam bija jāveic labiekārtošanas darbi, viņš to nav varējis izdarīt laika apstākļu dēļ – zeme bijusi sasalusi, un pavasaris atnācis pārāk vēlu. Kaut gan prasība bija – elementāri sakopt teritoriju. Šādi rīkoties uzņēmēju bija mudinājis jurists. Toreiz šī izziņa kliedēja uzvilkto gaisotni, kas valdīja satikšanās reizē. Komersants pēc tikšanās turēja solījumu un līdz noteiktajam laikam sakārtoja apkārtni.
Diezin vai uz miermīlīgākām sarunām vedinās slejas sākumā pieminētais gadījums par biezpiena desertu. Vai cinisms un izsmejoša rīcība var sekmēt uzņēmējdarbību?
