Lauku puisis Vladimirs (vārds mainīts) 21. maijā kļuva 19 gadu vecs. Augumā raženais jaunietis skolā gājis tikai dažus mēnešus.
Lauku puisis Vladimirs (vārds mainīts) 21. maijā kļuva 19 gadu vecs. Augumā raženais jaunietis skolā gājis tikai dažus mēnešus.
Lūdz nopirkt maizi
Par Vladimiru «Bauskas Dzīve» nejauši uzzināja no luterāņu svētdienas skolas skolotājām Lindas un Dignas. Jaunieša liktenis un atpalicība viņas satraukusi, tāpēc radusies vēlēšanās Vladimiram palīdzēt. Viņš kopā ar brāļiem sācis apmeklēt svētdienas skolu savā pagastā. Nabadzību un netīrību nevarēja nepamanīt, saka Digna. Zēni bieži lūguši, lai nopērk viņiem maizi. Viņu vecāki ir alkoholiķi un par bērniem nerūpējas, ģimenē ir arī jaunāka māsa, kura dzīvo pie aizbildņiem Bauskā.
Uzzinot, ka Vladimirs, kurš tobrīd bija 17 gadu vecs, nav regulāri apmeklējis skolu, skolotāja Digna darījusi, ko varējusi, lai situāciju mainītu. Jau 2000. gadā viņa lūgusi palīdzību pašvaldībai, pat rakstījusi vēstuli Valsts cilvēktiesību biroja direktoram Olafam Brūveram, šīs vēstules kopija ir arī «Bauskas Dzīvei».
Puiša māte Dignai stāstījusi, ka zēns bērnībā skolā it kā gājis – neilgu laiku Dāviņos, kur tolaik ģimene dzīvojusi, pēc tam – Mežotnē, taču mācības pamestas, un nu jau viss esot zaudēts. Pērn Digna Vladimiru iekārtojusi Pamūšas speciāla- jā internātskolā, taču likumā noteikts, ka šī mācību iestāde ir paredzēta tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam.
Nav motivācijas izglītoties
Šogad baušķeniece Linda lūgusi palīdzību bērnu tiesību aizsardzības rajona inspektorei Lailai Borkovskai. Viņa sazinājusies ar vietējo pamatskolu, nokārtots, ka puisim pašlaik ir mājapmācības skolotāja. Ar viņas palīdzību jaunietis iemācījies skaitīt līdz septiņi un cenšas uzrakstīt savu vārdu.
Sazinoties ar Pamūšas speciālo internātskolu, «Bauskas Dzīve» uzzināja, ka Vladimirs vienu mēnesi tur mācījies pirms dažiem gadiem. 2001. gadā viņš skolā pavadījis četrus mēnešus, atceras direktore Inta Feldmane. Skolas audzēkņi ir arī abi viņa brāļi. Klases audzinātāja Irēna Ladusāne atzīst, ka Vladimirs bijis C grupas jeb vismazāk attīstīto skolēnu grupā. Turklāt, nepilnu 18 gadu vecumā nonākot jaunāko klašu audzēkņu vidū, viņam nav bijis motivācijas mācīties.
Pamūšas speciālās internātskolas skolotāja Sandra Grīnvalde minēja faktus, ka puisis ar savu uzvedību dažādi pazemojis skolotājus un citus skolēnus, mācības viņam nav interesējušas. Lūdzot uzņemt puisi skolā, svētdienas skolas pārstāve minējusi, ka viņam mājās neesot, ko ēst, taču mācību iestādē viņš regulāri smēķējis, tātad cigarešu iegādei nauda bijusi. Skolotājas arī atcerējās, ka garīgi atpaliku- šais puisis sacījis – mācīties viņam neesot vajadzības, pagasts un baznīca visu dzīvei vajadzīgo došot.
Maugļa sindroms
Psihiatre Rūta Grava, kura savus amata pienākumus pilda arī Pamūšas speciālajā internātskolā, sarunā ar «Bauskas Dzīvi» vērtēja, ka viens no puiša garīgās atpalicības cēloņiem noteikti ir nelabvēlīgā, izteikti asociālā ģimene, kurā viņš piedzimis un audzis. Taču daktere uzsvēra, ka Vladimirs kopš bērnības ir sevišķi novārtā atstāts bērns. Tāpēc arī viņš nezina pat tik, cik pirmās klases skolēns, un nav apguvis dzīvei nepieciešamās iemaņas un prasmes. Psihiatri to saucot par maugļa sindromu… Alkoholisms, bezdarbs, asociāla vide, zemas prasības rada arī šādu jauno paaudzi, kuras pārstāvji sastopami gan pilsētā, gan laukos, secina ārste.
Vladimirs ir fiziski spēcīgs, puisis pagastā strādā pie saimniekiem gan par atlīdzību, gan arī «par vēderu». «Kad viņam vajag, visu prot,» tā «Bauskas Dzīvei» telefonsarunā stāstīja pagasttiesas locekle. Viņa uzskata, ka aiz rokas uz skolu Vladimirs nav bijis jāved un ka svētdienas skolas vadītājas situācijā patvaļīgi iejaukušās ne gluži savās darīšanās. Par bērnu izglītību jārūpējas vecākiem, uzskata pagasttiesas pārstāve, kurai nešķita tīkama arī laikraksta korespondentes interese par puisi.
Izaug bez skolas
Galvenais nav tas, vai 19 gadu vecumā Vladimirs grib vai negrib iemācīties skaitīt līdz desmit. Ja var ticēt viņa mātes sacītajam, ģimene dzīvojusi trīs rajona pašvaldību teritorijā. Taču «Bauskas Dzīvei» neizdevās noskaidrot, kāpēc amatpersonas nav gādājušas, lai Vladimirs nokļūst speciālajā internātskolā pirms 12 gadiem, kad zēnam bija jāsāk mācīties.
Pa to laiku Vladimirs ir izaudzis arī bez skolas. Dzīvojot savā pagastā, eksistenciālās vajadzības viņš cenšas apmierināt ar neierobežota spēka un ierobežota prāta spējām. Taču Vladimirs nebūt nav vainojams un nevar būt atbildīgs, ka piedzimis saviem, nevis gādīgiem un mīļiem vecākiem. Šī nasta viņu vietā, šķiet, ir jāuzņemas gudrākiem sabiedrības locekļiem, kuri prot skaitīt tālāk par desmit.
