Bauskas Domē 5. novembrī notika sapulce, kurā piedalījās pilsētas Domes darbinieki, SIA «Bauskas namsaimnieks» pārstāvji un namu vecākie.
Bauskas Domē 5. novembrī notika sapulce, kurā piedalījās pilsētas Domes darbinieki, SIA “Bauskas namsaimnieks” pārstāvji un namu vecākie.
Kļūs par starpnieci
Sapulces iniciatore bija Bauskas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile, kura sacīja: “Saņemu daudz neapmierinātības vēstuļu, dažādās problēmās tiek vainoti māju vecākie, pilsētas Dome un SIA “Bauskas namsaimnieks”. Sapulce sasaukta, lai apzinātu problēmas un meklētu risinājumus. Vismaz reizi gadā pilsētas Domei ir jātiekas ar māju vecākajiem un jārunā par šiem jautājumiem. Sanāksmi vērtēju ļoti pozitīvi, vairākiem namu vecākajiem bija konstruktīvas idejas. Ir mājas, kuru iedzīvotāji ir gatavi sākt renovāciju, bet trūkst valsts atbalsta. Diemžēl daudziem namu vecākajiem šajā jautājumā ir neitrāls viedoklis.
Apzināmies, ka māju vecākie paši nedosies uz valsts aģentūru “Mājokļu aģentūra”, Dome var būt par starpnieci. Ir izstrādāti normatīvie dokumenti, kā var palīdzēt pašvaldības. Balstoties uz šiem dokumentiem, jāvirza tālāk māju siltināšanas programma. Domājam izmantot šīs iespējas, palīdzot Uzvaras ielas 9. mājas iedzīvotājiem jumta seguma nomaiņā.”
Panākta vienošanās
SIA “Bauskas namsaimnieks” apsaimniekošanas speciāliste Lilita Stepanova sacīja, ka sapulcē panākta vienošanās par mēģinājumu risināt vairākus jautājumus: “Mājās Vītolu ielā 2, 10, 12, 14, Pilskalna 51, Upmalas 4 un Pļavu ielā 6 ir problēmas ar siltumu gala dzīvokļos. Radiatoros nepārtraukti nostājas gaiss, “Bauskas namsaimnieka” speciālisti sistēmu atgaiso divreiz dienā. Risinājums ir ielikt atdalošo siltummaiņu. Reāli šīs iekārtas cenu nāktos segt māju iemītniekiem, kuri nav gatavi piekrist apmaksāt iekārtu, kas ir vajadzīga ne jau viņu vainas dēļ. Ir doma mēģināt uzstādīt šādu ierīci vienai mājai un pēc rezultātu ieguves pārliecināt citu ēku iedzīvotājus. Tika apspriestas arī citas problēmas.”
Gaida valsts atbalstu
Sapulcē piedalījās Vītolu ielas 8. nama vecākais Antons Kotāns, kurš iesniedza dažādus priekšlikumus par situācijas uzlabošanu: “Gaidām valsts atbalstu. Kādreiz bija doma veidot citu privatizācijas likumu ķieģeļu mājām un blokmājām, bet rezultātā privatizēja visas par vienu cenu, tomēr augstāk tiek vērtētas ķieģeļu mājas, kas labāk tur siltumu. Valstij šī kļūda ir jālabo, jāatbalsta blokmāju siltināšana, pirms tam ar ekspertiem novērtējot, vai ēku vērts siltināt, lai nesanāk tā, ka drīz vien nams sagāžas.
Valsts atbalsts māju renovācijā būs ļoti svarīgs. Kredītprocenti aug, un veikt mājas remontu par lieliem procentiem nozīmētu stipri pārmaksāt. Valsts pašlaik ir atdevusi dzīvokļus privatizācijā un nogrūdusi visas problēmas uz iedzīvotāju pleciem. Ir arī vāja mājas iedzīvotāju atsaucība. Šo situāciju iespējams labot tikai ar Bauskas Domes vai valsts atbalstu. Ļoti savādi, ka valsts nedomā par energoresursu samazināšanu, kad tiek izsniegtas izmešu kvotas un mūsu valstij būtu jāprāto, kur ietaupīt.” Konkrēta un skaidra programma un darbība saistībā ar māju siltināšanu ir nepieciešama. Nav saprotams, kāpēc valstsvīri ar to kavējas.
Pēc Antona Kotāna domām – sapulces rezultāti vēl tikai būs redzami. Šādas sapulces ir noderīgas, bet galvenais – lai konstatētās problēmas tiktu labotas un ar tām strādātu.
Atšķirīga situācija
Salātu ielas 8. mājas vecākajai Vēsmai Lorbergai ir pavisam cita situācija: “Mūsu namā ir savākti nepieciešamie 75% iedzīvotāju parakstu, lai namu sāktu renovēt. Vēlamies redzēt jaunu tāmi un projektu. Ceram sagaidīt pašvaldības atbalstu šajā jomā, jo pēdējā gada laikā cenas ir ļoti mainījušās. Vecajā tāmē ir rakstīts, ka kopsumma varētu būt 45 tūkstoši, kas mūsdienās izklausās smieklīgi. 16 dzīvokļos mīt pensionāri un maznodrošinātie. Ņemt kredītu, kas liks viņiem daudz pārmaksāt, nevēlamies. Pastāvot tagadējiem procentiem, 15 gadu laikā iznāktu maksāt dubultā.
Projektu ceram pabeigt ziemā, konkursu vēlamies izsludināt laikus. Gribam piedalīties konkursa rezultātu izvērtēšanā. Viss jāveic laikus, lai darbi neievilktos līdz apkures sezonas sākumam.”
Vēsma Lorberga lielas cerības liek uz ministru kabineta akceptēto programmu “Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācija”, kura ir apstiprināta šīgada 25. maijā un paredz atbalstu projektiem 20% apmērā no projekta izdevumiem.
***
Uzziņai
– Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programmas pasākumam “Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācija” tiek sniegts valsts līdzfinansējums (20% no viena renovācijas projekta kopējām atbalstāmām izmaksām) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijai energoresursu ekonomiskai izmantošanai, kas tiek veikta saskaņā ar energoauditora ieteikumiem.
– Programmu plānots realizēt no 2007. līdz 2010. gadam:
– 2007. gadā – 122 energoauditi un 26 māju renovācijas projekti;
– 2008. gadā – 520 energoauditu un 113 māju renovācijas projektu;
– 2009. gadā – 442 energoauditi un 120 māju renovācijas projektu;
– 2010. gadā – 36 energoauditi un 51 mājas renovācijas projekts.
– Pasākuma “Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācija” finansiālais plānojums paredz, ka valsts līdzfinansējuma dzīvokļu renovācijai kopējā summa četros gados – 6 592 tūkstoši latu.
