Šomēnes izdoto grāmatu «Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Zemgalē» būtu vērts iegādāties Bauskas, Vecumnieku, Iecavas, Rundāles novada ikvienai draudzei. Valsts pieminekļu aizsardzības inspektores Mārītes Putniņas pētījums labi noderēs, vadot ekskursijas, vairāki Bauskas un apkārtnes dievnami vasarā kļūst par tūristu iecienītiem objektiem.
«Bauskas Dzīve» sarunājās ar jaunā enciklopēdiskā izdevuma autori M. Putniņu, aplūkojot aktuālas problēmas, kas saistītas ar kultūrvēstures mantojuma saglabāšanu, restaurāciju un dievnamu interjera iekārtošanas principiem.
Ceļvedis un izziņas avots
Bagātīgi ilustrētajā grāmatā «Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Zemgalē» ir atspoguļota bijušā Bauskas rajona visu tradicionālo konfesiju baznīcu vēsture, arhitektūra un sakrālās mākslas mantojums. Izdevumā ir iekļauti arī Kurmenes un Valles dievnami, kas savulaik atradās Aizkraukles rajona teritorijā, bet pašlaik ir Vecumnieku novadā. Autore stāsta, ka pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas mainījās arī diecēžu jeb konfesionālo apgabalu robežas, tāpēc ar grāmatas izdevējiem tika nolemts baznīcu apskatu veidot pēc iepriekšējā teritoriālā principa, lai tekstu nesarežģītu ar liekiem skaidrojumiem.
Bauskas un trīs kaimiņu novadu sakrālais mantojums M. Putniņas uzmanības lokā ir kopš 1990. gada, kad viņa sāka strādāt par Bauskas rajona valsts pieminekļu aizsardzības inspektori. No 1992. gada speciāliste ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Zemgales reģionālā inspektore. Tikpat rūpīgi kā Bauskas rajona sakrālo mantojumu viņa ir izpētījusi arī Dobeles un Jelgavas pilsētas un bijušā rajona baznīcas. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks izdevumu «Sakrālās arhitektūras mantojums Zemgalē» uzskata par rokasgrāmatu lokālpatriotisma stiprināšanai.
Baznīcas restaurē lēni
Sakrālās mākslas visbagātīgākais mantojums ir saglabājies Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcā un Skaistkalnes katoļu dievnamā,
uzsver M. Putniņa. Tā ir arhitektūra, interjera detaļas, elementi un priekšmeti. Svētā Gara baznīcas nozīmi pirms dažiem gadiem aktualizēja Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Viņa publiskā lekcija par dievnama izcilajām vērtībām tika ierakstīta video un ir pieejama interesentiem.
Savulaik mākslas zinātnieks baušķenieks Dainis Bruģis uzrak-stīja pētījumu par Bauskas luterāņu un Skaistkalnes katoļu baznīcu, bet M. Putniņa – par Iecavas luterāņu baznīcu. Tie ir izdoti neliela apjoma grāmatās. Diemžēl dievnamu atjaunošana ir sarežģītāka nekā vēsturisko laicīgo objektu renovācija, jo draudzēm trūkst līdzekļu. Problemātiska ir to iesaistīšanās lielos Eiropas struktūrfondu projektos, tādēļ Bauskas Svētā Gara baznīcas atjaunošana notiek ļoti lēni un pakāpeniski, piesaistot Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu, Kultūras pieminekļu glābšanas programmas līdzekļus. Taču paveikts ir diezgan daudz. Pērn beidzās baznīcas ērģeļu restaurācija, kas turpinājās vairākus gadus, drīz sāksies Svētā Gara dievnama altāra izpēte, ko veiks SIA «Intarsija». Vienlaikus tiek meklētas finansiālas iespējas altāra atjaunošanai.
Saglabātas altārgleznas
M. Putniņa stāsta, ka 2013. gadā tika restaurētas arī Bauskas novada Budbergas luterāņu baznīcas un Ozolaines katoļu baznīcas ērģeles. Budbergā ir paredzēts atjaunot baznīcas torni. Draudzes arhīvā atrodas pagājušā gadsimta 30. gadu vēsturiska fotogrāfija ar oriģinālo torni. Pēc 80 gadu pārtraukuma tā pirmo reizi ir publicēta M. Putniņas grāmatā.
Tiek plānota arī Vecumnieku luterāņu dievnama un Valles luterāņu baznīcas fasāžu renovācija. Vecumnieku, Budbergas un Valles draudzē kalpo enerģiskais mācītājs Juris Morics. Sakrālo celtņu vairāki uzlabojumi ir panākti, draudzei rīkojot labdarības akcijas, koncertus un veiksmīgi izvēršot publicitātes kampaņu.
Sakrālās mākslas vērtību saglabāšana rūp arī mazajām draudzēm, kas atrodas ārpus lauku apdzīvotiem centriem. M. Putniņa min Rundāles novada Bērsteles luterāņu baznīcas kanceles restaurāciju pirms dažiem gadiem. Īsts brīnums ir Bauskas novada Jaunsaules luterāņu baznīcas senās altārgleznas «Kristus augšāmcelšanās» atjaunošana, kas bija draudzes kādreizējā vecākā Jāņa Jansona un viņa dzīvesbiedres Līgas – tolaik vēl Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentes – iniciatīva. Ārkārtīgi sliktā stāvoklī esošā svētglezna glabājās Rundāles pils muzejā. Jaunsaulieši to bija izglābuši no iznīcības vēl 30. gados. Restaurācija bija Līgas Jansones maģistres darbs, absolvējot LMA. Atjaunotās altārgleznas pirmpublicējumu var ieraudzīt M. Putniņas grāmatā.
Latvijā visvecākā, 16. gadsimta beigās tapusī altārglezna «Passā mielasts» savulaik atradās Bauskas luterāņu baznīcā, līdz 19. gadsimtā tika aizstāta ar baltvācu gleznotāja Jūliusa Dēringa kompozīciju, taču senais oriģināls tika saglabāts. To atjaunoja Rundāles pils muzeja restauratori. Tagad «Passā mielasts» ir eksponēts jaunajā pastāvīgajā muzeja ekspozīcijā «No gotikas līdz jūgendstilam». Otra vecākā altārgelzna «Golgāta» glabājas Kalnamuižas luterāņu baznīcā Tērvetes novadā.
Jāizvairās no diletantisma
Nereti gadās, ka zināšanu trūkuma dēļ vai ātra efekta radīšanai katoļu draudzes Polijā iegādājas apšaubāmas kvalitātes interjera priekšmetus, reprodukcijas, kas vēsturiskajos interjeros rada milzīgu disonansi. M. Putniņa stāsta: «Pieminekļu sargātājiem ir diezgan grūti sadarboties ar katoļu baznīcām, jo konfesijā valda princips, ka visam jābūt ērtam, gaišam, krāsainam, tā dēvētā eiroremonta stilistikā veidotam. Priesteri un draudžu vecākie saprot, ka īsti labi tas nav, taču turpina tādā pašā garā. Nevērtīgie, kičīgie priekšmeti interjerā rada haosu un aizēno mākslas īstās vērtības. Vēl sliktāk ir, ja sakrālās glezniecības atjaunošanu baznīcās uztic diletantiem, kuri to neglābjami sabojā. Pēc tam ir nepieciešams daudz vairāk līdzekļu un darba, lai «uzlaboto» svētgleznu pareizi restaurētu. Ne jau visi profesionāli un pieredzējuši mākslinieki uzdrīkstas atjaunot svētgleznas, jo ir nepieciešanas specifiskas zināšanas un pārliecība, bet cilvēki, kuri dažus mēnešus apmeklējuši gleznošanas pulciņu, to vieglprātīgi atļaujas.»
M. Putniņa uzsver, ka pozitīvs piemērs restaurācijas jomā ir Latvijas pareizticīgo konfesija, kura ir pratusi piesaistīt augstas klases meistarus – glezniecības restauratorus un zeltītājus. Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo draudze ļoti rūpējas par sava dievnama apkārtni, interjeru un priekšmetiem. SIA «Intarsija» te restaurējusi baznīcas bēniņos atrasto 19. gadsimta historisma stila ikonostasu. Draudzei ir padomā vēl citi uzlabojumi.
