Plūdoņa ielai uzmanības nekad nav pietrūcis. Latvijas pirmās brīvvalsts periodā tā bija Bauskā rosīgākā amatnieku iela. Arī mūsdienās visi, kam Plūdoņa ielā pieder neliels bizness, sīksti pie tā turas, lai gan klientu kļūst mazāk un daudz apspriestā vecpilsētas atdzimšana vēl aiz kalniem. Taču Plūdoņa ielas svētkos un dzejnieka pieminekļa atklāšanā 2014. gadā, kā arī tradicionālajos Pagalmu svētkos ielas vārds jo bieži tiek daudzināts.
Ķīniešu nams un kaķis
Nelielu tirgotavu un firmiņu Plūdoņa ielā ir vairāk nekā dzīvojamo ēku. Galvenokārt tie ir pieticīgi koka nami. Pagalmos, cits pie cita kā kovārņi saspiedušies, stāv malkas šķūnīši. Dzīvokļos, izņemot ūdensvadu, nav citu ērtību, taču Plūdoņa ielā neredz nevienu sagruvušu vai pilnīgi pamestu namu, kā tas ir paralēlajā Rīgas ielā. Arī pagalmiņi ir tīri un kārtīgi.
Ēkām ir mainījušās funkcijas, taču ielas veidols beidzamo 30 gadu laikā ir tikai nedaudz kļuvis citāds, uzskata Elfrīda Ivanova, veikala «Zoo centrs «Zemgale»» vadītāja. Tirgotava atrodas iepretim austuvei un vecajam tirgum padomju laika ēkā. Elfrīda atceras: «Šeit ilgus gadus bija pārtikas bode «Zemgale», vēlāk – tāda paša nosaukuma sporta preču veikals. Iekārtojot dzīvnieku barības tirgotavu, arī mēs saglabājām Zemgales vārdu. Kāda rosība šajā ielas galā valdīja 70. un 80. gados! Vecais tirgus bija epicentrs. Pārdevēji jau laikus rezervēja vietas, jo citādi no rīta to varēja pietrūkt. Diendienā simtiem cilvēku apmeklēja gan tirgu, gan plaukstošā Sadzīves pakalpojumu kombināta trikotāžas un šūšanas darbnīcas. Iepretim katoļu dievnamam bija Bauskas rajona Patērētāju biedrības autobāze. Rosība palēnām apsīka un vispār beidzās pēc Bauzes tirgus atklāšanas pilsētas viņā galā. Lielais divstāvu nams, ko redzat pa logu, ir pārdots ķīniešiem, bet viņi šeit nedzīvo. Reizi mēnesī ierodas saimnieks un no īrniekiem, kuriem pieder austuve, iekasē naudu.»
Elfrīdas kabinetā uz maza galdiņa snauduļo labi kopts runcis Mikus. Pirms astoņiem gadiem viņš atnāca no tuvējās stipro dzērienu cienītāju mājas un ir kļuvis par veikala simbolu. Kaķi pazīst un mīl visi klienti. Reizēm cilvēki tāpat vien iegriežas, lai pavaicātu, kā Mikum klājas. Plūdoņa ielas četrkājainais iemītnieks bauda ideālu komfortu. Tam ir atsevišķa guļamistaba, tualetes telpa, pēļi un spilveni uz palodzes. Runcis nekur tālu neiet, vien prātīgi pasēž veikala priekšā. «Domāju, ka Plūdoņa ielā esam vienīgā iestāde, kam pieder savs kaķis,» lepojas Elfrīda.
Ziedos slīgstoša mājiņa
Klientu loka sašaurināšanos vecpilsētā kā aktuālāko problēmu min arī individuālā uzņēmuma «Reāls» īpašniece Aija Ilguma. Viņas šūšanas darbnīcas, audumu un matu kopšanas līdzekļu veikaliņš atrodas blakus vecajam tirgum. Plūdoņa ielas dažādos uzņēmumos Aija strādā no 1992. gada. «Skaidrs, ka tādas klientu plūsmas kā agrāk vairs nekad nebūs, tāpēc jāmaina darba formas. Mūsu šūšanas ateljē apmeklē cilvēki ar konkrētu vajadzību. Cik vien labi spējam, cenšamies īstenot viņu vēlmes. Ārkārtīgi svarīga ir personiska attieksme un ieinteresētība. Bauskā netrūkst šuvēju darbnīcu, bet daudzi klienti pie mums atgriežas tieši individuālās pieejas dēļ,» stāsta Aija Ilguma.
Viena no Plūdoņa ielas skaistākajām atjaunotajām ēkām pieder SIA «Ints un Co» valdes loceklim Intam Jēkabsonam, un jau piecus gadus tajā atrodas ziedu veikals «Rozīte». Tā ir pilsētā vecākā puķu tirgotava, kas daudzus gadus atradās šī nama mazā istabiņā. Veikala vadītāja Sandra Stasjuna atzīst: «Mēs ļoti labi jūtamies Plūdoņa ielas atjaunotajā ēkā. Priecājamies, ka veikals ir iecienīts. Galvenais iemesls ir kvalitatīva, pašu siltumnīcās audzēta produkcija un profesionāli darbinieki. Tagad mums ir krāšņais Latvijas krizantēmu laiks. Pavasarī tirgojam stādus, dažādas dārza un balkona puķes. Bauskas vecpilsētas un arī Plūdoņa ielas īpatnība ir tā, ka darbdienās pēc pulksten 18, bet sestdienās pēc pulksten 15 ielās tikpat kā nav cilvēku, lai gan rīta pusē aktivitāte ir liela. Veikala darba laiku esam pielāgojuši iedzīvotāju paradumiem.»
Sandra pazīst vairākus tuvējo uzņēmumu īpašniekus, bet ciešāka saikne ar viņiem un pilsētniekiem veidojas Pagalmu svētkos. «Tie ir ļoti jauki un arīdzan vērtīgi svētki. Pilsētniekiem ir prieks censties un radoši izpausties savā sētā vai pagalmā. Pērn, Plūdoņa jubilejas gadā, arī mūsu ielā piedzīvojām patīkamas pārmaiņas – Saules dārzā atklāja dzejnieka pieminekli, laternu stabus izrotāja ar oriģināliem baneriem, izmantojot Plūdoņa vārsmas un mākslinieces Mārītes Šulces gleznu digitālo izdruku fragmentus,» pārdomās dalās Sandra.
Māsu lielā avantūra
Plūdoņa ielā uz pastāvīgu dzīvi ir nolēmusi pārcelties friziere un namīpašniece Ilze Rīgerte. Viņai pieder pieci nelieli dzīvojamie nami – divi ielas pusē, trīs – pagalmā. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli, kurā atradās frizētava «Elvīra» (tagad tās statuss ir mainīts), 2002. gadā, paņemot bankā kredītu, rekonstruēja Ilze un viņas māsa Aija Leimane. Šī nama pirmā stāva daļa un bēniņu izbūve drīz kļūs par Ilzes ģimenes mājvietu. Pagalmā esošos īpašumus, kas ir daļēji sabrukuši, viņa ir nolēmusi pārdot, jo atjaunošanā būtu jāiegulda ārkārtīgi daudz naudas.
Ilzei jau ir pieredze viena arhitektūras pieminekļa rekonstrukcijā. Viņa stāsta: «Es un māsa bijām jaunas un galīgi trakas. Gandrīz neviens neticēja, ka spēsim atjaunot bezcerīga paskata ēku. Taču mums izdevās, un jaunajā namā 2002. gadā es nosvinēju 35. jubileju. Tādā avantūrā vairs iesaistīties negribu. Plūdoņa ielas un Bauskas visas vecpilsētas nami ir tik nolietoti, ka masveidā tos atjaunot nav un nebūs iespējams. Īpašniekiem tomēr ir vajadzīgs pašvaldības atbalsts, elastīgāka nekustamā īpašuma nodokļu politika. Pie mums viss atstāts pašplūsmā – lai īpašnieki dara, ko grib, it kā arhitektūras pieminekļu atjaunošana būtu pašsaprotama lieta! Daudzas ēkas ir nolemtas iznīcībai. Arī es nevarēšu atjaunot blakus esošo ēku, kurā atradās galerija «Meistars Gothards». Konstrukcijas ir satrunējušas. Faktiski nams būtu jāceļ no jauna. Labi vismaz, ka vecpilsētas vēsturisko ēku problēmas aktualizē biedrība «Bauskas vecpilsēta». Bez ēku atjaunošanas kopīgas programmas un investīciju piesaistes nekas nemainīsies. Vecpilsēta ir Bauskas sirds, mēs nedrīkstam tai ļaut aiziet bojā.»
Ilze Rīgerte ir vecās Bauskas meitene, uzaugusi Rūpniecības ielā. Vecpilsētas vide un kolorīts viņai ir ļoti mīļi. Īpašumu Plūdoņa ielā baušķeniece ieguva, pateicoties enerģiskajai vecmāmiņai Emīlijai Markovai. Viņa palīdzēja emigrācijā dzīvojošam baušķeniekam Arnoldam Turķim atgūt lielus īpašumus Bauskā un apkārtnē. Tas prasīja milzum daudz laika un pūļu. Pateicībā Arnolds Turķis Ilzes vecmāmiņai izsniedza pilnvaru rīkoties ar saviem Plūdoņa ielas īpašumiem pēc pašas ieskatiem. «Juridiski šīs ēkas es un māsa nopirkām no Emīlijas Markovas,» precizē Ilze.
Attīsta pakalpojumu nozari
Bauskas skaistākais vēsturiskais pagalmiņš atrodas Plūdoņa ielā, un tajā darbojas SIA «Fotomiks», velosipēdu noma, datoru serviss un tirdzniecība, kas ir atsevišķas SIA, kā arī sporta preču veikals, kurā ieeja no Kalna ielas. Tas ir uzņēmēja Jolanta Markeviča īpašums, kurā veiksmīgi saimnieko nelielās firmas.
Ieskatu darbībā sniedz SIA «Fotomiks» valdes loceklis Ģirts Donerblics: «Atceros, kā 1993. gadā Jolants Markevičs un es izremontējām SIA «Fotomiks» pirmo veikaliņu un decembrī to atvērām. Sākumā telpas īrējām no pašvaldības, bet vēlāk īpašumu privatizēja Jolants. Pakāpeniski paplašinājām darbību. Tikai tāpēc varam eksistēt, ka mūsu pakalpojumi ir individuāli un tādus Bauskā nevar saņemt citur. Sarūkot tirdzniecības apjomam, ir jāattīsta pakalpojumi – tāda ir mūsu stratēģija. Domāju, ka Plūdoņa ielas pagalmiņā ikviens baušķenieks ir iegriezies nu vismaz tajā laikā, kad vēl nebija attīstītas digitālās tehnoloģijas. Tagad bildes tikai retu reizi cilvēki lūdz izgatavot, bet fotoaparātu tirdzniecību ir pārņēmuši interneta veikali.»
Ģirts ir noskaņots optimistiski. Viņš uzskata, ka mazo firmiņu atrašanās vieta Plūdoņa un Kalna ielas stūrī ir ideāla. Pat ja līdzšinējie pakalpojumi tiks mazāk izmantoti, gan jau radīsies jaunas idejas.
Cerība un vilšanās
Plūdoņa ielas pirmā rekonstruētā vēsturiskā ēka bija «Veltas centrs». Tas notika 1999. gadā. Faktu komentē SIA «MGM» līdzīpašnieks Māris Freimanis: «Oriģinālā ēka bija gandrīz sabrukusi, tikai ārsienas palikušas. Nama rekonstrukcijas projektu mēs pasūtījām pazīstamajai arhitektei Irēnai Bākulei, kurai bija milzīga pieredze vecpilsētu un vēsturisko ēku atjaunošanas priekšlikumu izstrādē. Ēka, ko gatavojāmies atjaunot, bija arhitektūras piemineklis. Uzskatu, ka labi tikām galā ar uzdevumu. Vēlāk mūsu firma rekonstruēja arī Korfa muižas ēku. Mazie uzņēmumi Plūdoņa ielā tuvākajā laikā turpinās attīstīties. Vienīgi nosacījumi darbības sākšanai jaunajiem uzņēmējiem varētu būt draudzīgāki, savukārt vecpilsētas nami ar pašvaldības lēmumu būtu jāatbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļa.»
Pazīstamais bērnu un jauniešu treneris dambretē Māris Bergs joprojām mīt Plūdoņa ielas dzīvoklī, kur pavadījis bērnību kopā ar vecākiem un diviem brāļiem. Māris ir zaudējis cerības par vēsturisko ēku atdzimšanu jaunā kvalitātē. Viņš iesaucas: «Pat tualeti saremontēt mūsu mājā ir problēma, tā burtiski jūk ārā! Mazmājiņa atrodas koridorā. Vasarā apsaimniekotāji nāca ar visvisādiem projektiem, kaut ko pētīja un gudroja. Smieklīgi – it kā nezin kāds stratēģisks objekts būtu! Bauskā sākām dzīvot 1954. gadā, kad manu tēvu daiļdārznieku Kārli Bergu pārcēla darbā uz Bauskas rajonu. Nekas nav mainījies. Dzīvojamās ēkas Plūdoņa ielā ir nolaistas, nav īstu saimnieku, kuri domātu ne tikai par savām interesēm, bet par pilsētu kopumā.»
FAKTI
Plūdoņa ielā atrodas luterāņu baznīca, draudzes nams, pilsētas pamatskola, bērnudārzs «Zīlīte», Pestīšanas Armijas mītne, tirdzniecības centrs «Kvēle» un «Veltas centrs», pārtikas veikals, veterinārā aptieka un dzīvnieku frizētava, zoopreču veikals, autoserviss, saimniecības preču veikals, ziedu veikals, elektropreču veikals, četras frizētavas, amatniecības izstrādājumu veikaliņš, divas šūšanas darbnīcas, austuve, sēklu veikals, dārza piederumu veikals, auto rezerves daļu tirgotava, velosipēdu, foto un datoru veikals (tā juridiskā adrese gan ir Kalna ielā), lietotu apavu veikaliņš, laimētava, vecais tirgus, apbedīšanas birojs.
Plūdoņa ielā no 1993. gada līdz mūsdienām ir izveidoti vairāki jauni uzņēmumi, turklāt vecpilsētas ēkas, kurās darbojas šīs firmas, uzņēmēji rekonstruēja vai remontēja pašu spēkiem.
VĒSTURISKĀ UZZIŅA
Pils iela jeb Cūku iela – A. Upīša iela – Plūdoņa iela
Senajā Bauskas pilsētas plānā Plūdoņa ielai bija cita konfigurācija. Tas bija ceļš – iela, kas no Mēmeles augšbrasla (netālu no tagadējā trošu tiltiņa Rīgas ielā) cauri pilsētai veda uz pili un otrādi. 18. gs. pēc Lielā ziemeļu kara un postījumiem, mainoties pilsētplānojumam, iela sazarojās Lielajā un Mazajā Pils ielā. Ielas austrumu daļa jeb Lielā Pils iela tika saukta vienkārši par Pils ielu, bet ielas rietumu gals jeb Mazā Pils iela ir tagadējā Rūpniecības iela.
Pretstatā Lielajai ielai jeb tagadējai Rīgas ielai, kas bija galvenā pilsētas iela, pa kuru noritēja satiksme uz Rīgu, Pils iela kļuva par ielu, pa kuru pilsētniekiem bija atļauts dzīt lopus uz un no ganībām, kā arī tirgus dienās pa to drīkstēja dzīt lopus uz un no tirgus. Iespējams, tādēļ 18. gs. beigās un 19. gs. pilsētnieku sarunvalodā Pils iela bieži tika dēvēta par Cūku ielu.
19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pils ielas apbūvē parādījās vairākas reprezentatīvas ēkas:
pilsētas galvas Oskara Brandenburga mūra nams (Nr. 54), kur padomju laikā pēc Otrā pasaules kara atradās čekas mītne;
Grīšļa nams (Nr. 14), kur pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē atradās Sabiedriskā aptieka, bet padomju laikā Sadzīves pakalpojumu kombināta austuve;
divas viesnīcas «Hotel Riga» (nams Pasta un Plūdoņa ielas stūrī) un «Hotel Kurland» (Nr. 15), kur pēc Otrā pasaules kara kādu laiku atradās prokuratūras un tiesas darba telpas;
Svētās Trīsvienības katoļu draudzes baznīca, kas sākotnēji bija tikai katoļu lūgšanu nams ar atstatus esošo zvanu torni;
pilsētas valdes nams, kas atradās iepretim luterāņu baznīcas dārzam un gāja bojā Otrā pasaules kara izskaņā;
apriņķa valdes-policijas pārvaldes ēka (Nr. 48), kur Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. aprīlī tika formēts atsevišķais Bauskas brīvprātīgo bataljons, bet pašlaik atrodas tirdzniecības nams «Kvēle».
Kādreizējā Pils ielā atradās arī 19. gs. celtā Pasta stacija, kur padomju laikā bija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma ēdnīca un kādu laiku arī iecienīta «slāpju remdētava», kas bija iesaukta par «zilo miglu» vienmēr ziliem dūmiem piesmēķētās telpas dēļ.
Pils ielai Plūdoņa vārds tika piešķirts pēc dzejnieka nāves – 1940. gada februārī. Pamatīgus postījumus Plūdoņa iela piedzīvoja 1944. gada rudenī, kad uzbrūkošā Sarkanā armija pakļāva pilsētu artilērijas zalvēm un gaisa uzlidojumiem. Bojā aizgāja daļa no senākās ielas apbūves tās rietumu daļā virzienā no Sv. Gara baznīcas uz Dambja ielu.
1945. gada martā Plūdoņa vārds ielas nosaukumā tika aizstāts ar padomju varai atbilstošāka rakstnieka Andreja Upīša vārdu, bet Plūdoņa vārds ielai tika atjaunots 1989. gadā.
Dati: Aigars Urtāns, Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs.
