“Lai pland pāri cerību zilganais plīvs! Jā… Manis vairs nav. Toties tu esi dzīvs.” O. Vācietis.
“Lai pland pāri cerību
zilganais plīvs!
Jā… Manis vairs nav.
Toties tu esi dzīvs.”
O. Vācietis
Ojārs Vācietis 13. novembrī būtu svinējis savu 70. dzimšanas dienu. Diemžēl liktenis bija lēmis citādāk, un jau 20 gadu dzejnieka nav mūsu vidū. Tomēr Ojāra Vācieša dzeja turpina dzīvot, to lasa un izjūt dažādu paaudžu cilvēki. Katram ir savs Ojārs Vācietis. Dažam tas ir trauksmains un skarbs, citam – mīlestības pārpilns, vēl kādam – šķelmīgs. Ojāra Vācieša dzejas bagātības pietiek visiem.
Savu Ojāru Vācieti atradusi un akvareļos iemūžinājusi Saulaines profesionālās vidusskolas bibliotēkas vadītāja Maija Staņulāne. Tos kopā ar iedvesmojošām dzejas rindām varēja aplūkot dzejnieka piemiņas sarīkojumā Bauskas Centrālajā bibliotēkā (BCB) Ojāra Vācieša dzimšanas dienā – 13. novembrī. Māksliniece stāstīja, kā rodas viņas gleznas, kas viņu iedvesmo un rosina. Viņa atklāja, kā tapa Ojāra Vācieša daiļradei veltīti darbi. Sarīkojumā piedalījās arī Bauskas 1. vidusskolas 6.d klases audzēkņi un viņu audzinātāja, latviešu valodas skolotāja Vija Cerusa. Viņas emocionālais stāstījums un izjusti lasītās dzejas rindas sasniedza katra klausītāja sirdi. Tika skandēta Ojāra Vācieša bērnu dzeja un dziedātas dziesmas ar viņa tekstiem.
Sarīkojums izskanēja, bet tā radītā gaišā noskaņa turpinājās visu pelēko novembra dienu, liekot aizdomāties par aizejošo un mūžīgo, un gaismu, ko citiem spēj sniegt patiesi ģeniāla cilvēka vārdi un domas.