Nesen rajona Tiesa nolasīja spriedumu Rundāles pagasta «Priedītēs» dzīvojošai Annai Vagelei par sveša maksāšanas līdzekļa nolaupīšanu, nelikumīgu izmantošanu un bojāšanu pēc Krimināllikuma 193. panta 2. daļas.
Nesen rajona Tiesa nolasīja spriedumu Rundāles pagasta “Priedītēs” dzīvojošai Annai Vagelei par sveša maksāšanas līdzekļa nolaupīšanu, nelikumīgu izmantošanu un bojāšanu pēc Krimināllikuma 193. panta 2. daļas.
Āķis lūpā
Domādams neizdomāsi, kā blēdīgi cilvēki izmanās tikt pie naudas. Dažkārt tas notiek uz citu vientiesības rēķina. To savā noziedzīgajā plānā paredzēja arī Anna Vagele ar savu vīru Andri Kozlovski. Viņi dzīvoja brīvo “saules bērnu” dzīvi, taču nauda bija nepieciešama. Tās iegūšanai abi devās uz Bausku. Pērnā gada decembra vidū viņi apmeklēja kafejnīcu “Vi un Ka”. Abi izlikās par brāli un māsu. Pie blaku galdiņa sēdēja krietni iereibušais I. L., kurš dēlēnu bija atvedis pie friziera. Lai izraisītu žēlumu, krāpnieki sāka skaļi gausties par to, ka viesnīcā apzagti un atrodas bezizejas situācijā. I. L. sirds alkohola iespaidā bija tā atmaigusi, ka viņš “cietējiem” piedāvāja palīdzību, apsolīdams aizdot naudu. Veselais saprāts gan ieteica paprasīt pasi. Tās Annai nebija, un darījums nenotika, taču naudīgais upuris “cietējiem” bija kā āķis lūpā.
Tiek pie naudas maka
Abi “saules bērni” sekoja iereibušajam I. L. pa pēdām. Vīrietis devās uz a/s “Latvijas Unibanka” bankomātu pēc naudas. Tas Annai bija pa prātam. Nostājusies svešajam labvēlim cieši aiz muguras, viņa iegaumēja I. L. PIN kodu. Tagad atlika vienīgi nozagt elektronisko maksāšanas karti. Tā viltniecei nebija problēma. Nekaunībā viņa bija nepārspējama. Izmantojot I. L. alkohola reibumu, viņa turpat uz vietas centās iebāzt savu roku svešinieka ādas jakas iekškabatā. Kad mēģinājums neizdevās, Anna nedomāja atkāpties. Labestīgais un iereibušais vīrs nespēja atteikt viņas lūgumam pacienāt abus “cietējus” vismaz ar alkoholu. Trijatā viņi devās uz veikalu “Saulīte” pēc pudeles un uzkodām, par ko maksāja dāsnais paziņa. Tālākie notikumi risinājās Korfa dārzā, kur cienasts tika notērēts. Anna raudzījās, lai upuris pamatīgi piedzertos, kas garantēja viņas noziedzīgā nodoma izdošanos. Izsakot komplimentus par I. L. labo sirdi, Anna viņu vairākkārt apskāva, tuvojoties kārotajam mērķim kabatā. Kad I. L. vairs nespēja uztvert apkārt notiekošo, pēc kārtējās apskaušanās laupījums Annai jau bija rokā.
Maksa par vientiesību
Cilvēkmīlestību vairs nevajadzēja tēlot, un veiklā krāpniece ar svešo VISA Electron debetkarti rokā no Korfa dārza metās tieši uz a/s “Latvijas Unibanka” bankomātu. 16. decembra pievakarē piecos piegājienos viņa iztīrīja I. L. rēķinu, nodarot cietušajam 280 latu lielu materiālo zaudējumu. Tagad atlika vien atbrīvoties no pierādījumiem, un noziedzniece tīši iznīcināja uz I. L. vārda noformēto a/s “Latvijas Unibanka” VISA Electron debetkarti. A. Vagele domāja, ka smagais noziegums, ko viņa bija izdarījusi, nolaupot, izmantojot un iznīcinot svešu maksāšanas līdzekli, paliks nesodīts. Tā nenotika. Par izdarīto nācās sēdēt tiesā uz apsūdzēto sola un 22 gadus neilgajā mūžā saņemt pirmo sodāmību, par ko likumdevējs ir paredzējis brīvības atņemšanu.
Kaut arī tiesājamā vaļsirdīgi atzinās un nožēloja vainu, Tiesa ņēma vērā to, ka noziegums izdarīts alkohola ietekmē. Ievērojot viņas mazgadīgā bērna intereses un pirmo sodāmību, Tiesa Annai Vagelei piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem ar tādu pašu pārbaudes laiku, piedzenot no viņas I. L. nolaupītos 280 latus.
