Īslīcietei Žannai Berezinai ir 23 gadi. Viņa ir mācījusies Jelgavas mūzikas koledžas kordiriģēšanas nodaļā.
Īslīcietei Žannai Berezinai ir 23 gadi. Viņa ir mācījusies Jelgavas mūzikas koledžas kordiriģēšanas nodaļā. Jauno solistu pirmajā konkursā “Aprīļa pilieni” 1997. gadā Žanna kļuva par Grand Prix ieguvēju. Strādājusi par koncertmeistari Bauskas 1. vidusskolas deju kopā “Pērkonītis”, bijusi muzikālā audzinātāja Bauskas rajona Bērnu un jauniešu centra estētikas skolā. Žanna māca bērniem dziedāšanu arī studijā “Aprīļa pilieni”. Kopā ar daudziem Latvijā pazīstamiem estrādes solistiem realizējusi vairākus projektus – ir bijusi fona dziedātāja (back vokal) Janai Key, Nikolai, Tatjanai Timčukai un citiem popmūziķiem.
No šī gada jūnija Žanna Berezina ir estrādes grupas soliste uz Grieķijas kruīzu kuģa “Royal Olimpic Cruises”, kas kursē pa Vidusjūru. Šodien, 17. decembrī, dziedātāja lido uz Atēnām, jo ir noslēgusi jaunu kontraktu.
Man nav nekāda priekšstata par tavu visai neparasto nodarbošanos. Pastāsti, kā tu nokļuvi uz kuģa, turklāt vēl Vidusjūrā!
– Tā bija nejaušība. Manai mammai piezvanīja pazīstami mūziķi, kuri meklēja solisti. Iepriekšējā dziedātāja apprecējās un lauza līgumu, steidzami nācās meklēt jaunu. Jau piecus gadus uz kuģa “Royal Olimpic Cruises” strādā grupa, kurā ir puiši no Rīgas, Daugavpils, Aizkraukles un Jelgavas. Vidusjūrā kursē daudz tūristu kuģu, tāpēc grupām ir liela konkurence. Lai kompānija kontraktus pagarinātu, mūziķiem jābūt ļoti augstai profesionālajai meistarībai. Man vajadzēja savākt rekomendācijas no grupām un solistiem, ar kuriem biju kopā darbojusies. Kad saņēmu pozitīvu atbildi, uzreiz bija jālido uz Atēnām un jāsāk strādāt. Es pat nezināju, kā viss notiks.
Tu biji gatava tik radikālām pārmaiņām? Noslēdzot līgumu, tu taču zināji, ka vairāki mēneši būs jāpavada pilnīgi svešā vidē tālu no mājām.
– Sākums bija ļoti grūts. Es dienām un naktīm no galvas mācījos dziesmu tekstus angļu, spāņu, itāliešu valodā. Ik vakaru pasažieriem tiek piedāvāta pašu sastādīta programma, taču jebkurā mirklī tūrists var pasniegt lapiņu, uz kuras uzrakstīts dziesmas nosaukums. Man viņa vēlme ir obligāti jāizpilda. Tāpēc teicami jāpārzina popmūzikas, roka, džeza, šlāgeru repertuārs. Kad uz kuģa ir vācieši, šlāgerus izpildu arī latviešu valodā, bieži tiek pieprasītas krievu melodijas. Tomēr uz kruīzu kuģiem Vidusjūrā valdošais ir latīņamerikāņu mūzikas stils.
Mans pirmais maršruts veda uz brīnumaini skaistajām Grieķijas salām. Biju apmulsusi no skaistuma, gribējās, lai manām acīm to vēro arī mamma, tētis un māsa.
Kāds ir tavs dienas režīms? Saprotu, ka līguma noteikumi personālam ir visai stingri. Droši vien nevari gulēt līdz pusdienai.
– Varu, jo darbs mums sākas pulksten 20 un beidzas pusnaktī. Katru rītu kuģis piestāj kādā ostā un pasažieri izkāpj krastā, lai atgrieztos tikai vakarā. Arī mēs dodamies aplūkot skaistās pilsētas un senatnes pieminekļus. Vakarā kuģis turpina ceļu, un šāds ritms ir diendienā. Ceļojumi parasti ilgst nedēļu vai desmit dienu. Tad atkal dodamies uz ostu Atēnu tuvumā, kur gaida cita tūristu grupa.
Man ir jāievēro darba līgumā noteiktie ierobežojumi, piemēram, nedrīkstu sauļoties, lai saglabātu gaišu ādu. Dienvidos bālums tiek uzskatīts par pievilcības etalonu. Tieši tāpēc jau pirmajā tikšanās reizē menedžeris mani lūdza doties uz frizētavu un izbalināt matus, kā arī pilnībā mainīt ģērbšanās stilu. Esmu kļuvusi tāda kā princese. Katru vakaru līmēju skropstas, nagus, tērpjos mirguļojošās kleitās, lai šova skatītāji varētu mani redzēt arī no pēdējām rindām.
Kruīzos tu pavadīji piecus mēnešus. Man šķiet, ka atrašanās noslēgtā vidē daudziem rada psiholoģiskas problēmas.
– Uz sauszemes cilvēki nemēdz būt tik atklāti kā uz kuģa. Nekad arī neesmu izjutusi tik dziļu kopību, jo mūs visus vieno neizsakāmas ilgas pēc mājām. Pieauguši vīrieši – apkalpes locekļi – rāda savu bērnu fotogrāfijas, kleitiņas, ko nopirkuši meitām, suvenīrus ģimenei. Tā izpaužas ilgošanās pēc tuviniekiem, ko katrs cenšas mazināt sarunās ar kolēģiem. Noslēgtā dzīves telpa gandrīz visos izraisa dīvainu eiforiju, jo ir sajūta, ka atrodamies nereālā pasaulē.
Nereti eiforija eksplodē dusmās, nepamatotā īgnumā. Bieži vien agresīvi kļūst vīrieši – šādi viņi kompensē intimitātes trūkumu, jo personālam seksuālas attiecības netiek pieļautas. Tāpat ir kategoriski aizliegta alkoholisko dzērienu lietošana. Uz kuģa ir noteikta stingra hierarhija – tās virsotnē ir oficieri, tad mēs – mākslinieki –, tālāk seko pakalpojumu servisa darbinieki un palīgstrādnieki. Pārstāvētas teju vai visas tautības un rases. Pasažieru klātbūtnē mākslinieki drīkst sarunāties tikai angliski, tāpēc pusgada laikā esmu pamatīgi uzlabojusi angļu valodas prasmi.
Ja pareizi saprotu, personāla galvenais uzdevums ir izdabāt klientu vēlmēm. Kādas atsauksmes esi saņēmusi no pasažieriem?
– Izstāstīšu kuriozu, kā ieguvu titulu “Angel Zhanna”. Kad vakara programmā tiku pieteikta kā dziesmas “Angel” izpildītāja, visiem šova dalībniekiem, arī man, uz skatuves bija jāparādās eņģeļu kostīmos ar spārniem. Man tie bija milzīgi un vismaz desmit kilogramu smagi. Vēzēdama spārnus, izskrēju uz skatuves un piepeši attapos, ka ģērbtuvē esmu aizmirsusi mikrofonu. Grupa jau sāka spēlēt, bet spārnu masīvās konstrukcijas dēļ aiz kulisēm vairs tikt nevarēju. Tā arī visu dziesmas laiku dejodama “plivinājos” no viena pasažiera pie cita. Viņi aplaudēja kā traki un lūdza atkārtot, bet man bija kauns. Vēlāk paņēmu mikrofonu un nodziedāju paredzēto melodiju.
Tūristu iemīļotākais rituāls ir fotografēšanās kopā ar māksliniekiem. Manas bildes “ceļo” pa visu pasauli. Tā ir arī liela atbildība, jo daudzi pasažieri vēlas zināt, kur atrodas Latvija. Citi jau ir labi informēti un grib noskaidrot konkrētus faktus. Es apzinos, ka šādās situācijās jāpārdomā katrs izteiktais vārds, jo ārzemnieki, manī klausoties, veido priekšstatu par Latviju.
Vai jaunā nodarbošanās ir pozitīvi ietekmējusi tavu profesionālo meistarību? Cik ilgi tu domā turpināt kuģa grupas solistes karjeru?
– Mana izaugsme ir acīmredzama. Agrāk uz skatuves es nespēju tā īsti atbrīvoties, bet tagad varu dejot, improvizēt. Mans tuvākais mērķis ir iemācīties spāņu valodu. Uz kuģa strādā vairāku Eiropas valodu tulki, ir laba bibliotēka. Nākamais uzdevums, ko esmu izvirzījusi, ir censties nokļūt mūziķu grupā, kas strādā uz lielajiem laineriem. Tie kursē pa Atlantijas okeānu. Esmu azartiska, man gribas pēc iespējas vairāk iepazīt pasauli, ieraudzīt aizvien jaunas vietas.
Kuģa šovgrupu dejotājas karjeru beidz 30 gadu vecumā. Arī dziedātājas tur nepaliek ilgāk, jo katra sieviete vēlas nodibināt ģimeni un ilgojas pēc stabilām dzīves vērtībām.
Visiem jauniešiem, kuri strādā uz kuģa, ir viena motivācija – iekrāt “starta kapitālu” patstāvīgas dzīves sākšanai. Pagaidām man šķiet, ka turpināšu darbu vēl sešus septiņus gadus.
***
Interesanti
Kuģa mūziķiem nepieciešamās īpašības un prasmes:
– laba balss,
– pievilcīga āriene,
– sabiedriskums,
– patstāvība,
– psiholoģiska stabilitāte,
– spēja ātri apgūt svešvalodas.
