Kopā ar savām trim māsām Ausma Kozlovska dzīvo Vecumnieku novada Vallē. Dienas viņas pavada kopā, cita citai palīdzot. Māsas Dzidra un Vija jubilāri raksturo kā jaukāko no trio. Nepaejot ne diena, kad māsas kopā nav no sirds izsmējušās.
Pilsētā nepatīk
Ausma dzimusi Ķegumā. Augusi Daugavas krastā. Viņa atceras tās reizes, kad vecāki, tētis Jānis un mamma Līna, galdā likuši zušus. Mirdzai tie bija apnikuši. Vecākiem nemanot, māsa skrējusi uz dārzu un kāpostu galviņās paslēpusi pagatavotās zivis.
Jubilāres brālis Jānis dzīvo Vācijā kopš 16 gadu vecuma. «Brāli neaizmirstam, arī mūs viņš atceras. Mums ir lieliskas attiecības. Par spīti viņa 87 gadiem, viņš man atsūtīja ar roku rakstītu apsveikuma kartīti. Neticēsit, cik viņam ir glīts rokraksts!» par brāli stāsta Ausma. Reizi četros gados Jānis apciemo māsas.
Ģimenei dzimto Ķegumu nācies pamest, jo hidroelektrostacijas būvniecības dēļ viss applūdis, nācies doties prom. Tēvs netālu no Valles nopircis māju. Ausma mācījusies Valles, pēc tam Pētermuižas skolā. Darba arī nav trūcis, kā lielākā daļa bērnu, ganījusi govis, veikusi dažādus lauku darbus. Rīgā atgriezusies, lai mācītos arodskolā, bet pēc tam strādājusi galvaspilsētas manufaktūrā.
«Lai arī Rīgā pavadīju trīs gadus, man tur nepatika. Nepatīk joprojām. Ikreiz, kad esmu tur, nespēju vien sagaidīt, kad atgriezīšos laukos. Tur, pilsētā, tak nav, ko elpot!» pārliecinoši teic jubilāre.
Atkal kopā
Ausma Rīgā strādājusi līdz 19 gadu vecumam. Darbs viņu nav saudzējis, un sākušās veselības problēmas, kuru dēļ arods bija jāpamet. Atgriezusies tēva mājās, vienu gadu strādājusi Birzgales kolhozā. Kopš 1950. gada līdz pat pensijai jubilāres darba gaitas saistītas ar Valles kolhozu. Ar vīru Robertu, kurš jau 30 gadu uz Ausmu noraugās no debesīm, kopā pavadīti 35 laimīgi mūža gadi. Pašiem bērnu nav bijis, viņa palīdzējusi izaudzināt māsas atvases.
Bērnības un jaunības dienās māsas kopā pavadījušas maz laika. Jubilāre ir priecīga, ka tagad viņas ir kopā. «Māsas uz mūžu!» skaļi noteic vecākā no trijotnes – Mirdza. Pašlaik abas dzīvo zem viena jumta. Mirdza pārvākusies uz Valli, jo bērniem uz skolu no iepriekšējās dzīvesvietas nācies doties kājām 16 kilometrus. Jaunākā māsa Vija uz Valli atnākusi no Stelpes un apmetusies blakusmājā. «Ausmas rokās ir audzis katrs ģimenes bērns. Viņa ir fantastiska!» māsu raksturo Vija. Mirdzai patīk jokot, ka tas Ausmai par sodu, jo pašai savu bērnu nav. Ausma vienmēr bijusi lielākais atbalsts brīžos, kad tas visvairāk nepieciešams.
Mirdzas dēls Ilgvars un meita Roze parūpējušies par mazbērniem Līgu un Zani, Solvitu un Imantu. Protams, visi ļoti mīļo ne tikai vecmāmiņu, bet arī vecmāmiņas māsu Ausmu. Savukārt māsas Vijas meita Vēsma ir sagādājusi divus mazbērnus – Matīsu un peciņu Kristiānu. Protams, arī viņi Ausmas rokām ucināti.
Vienos smieklos
«Sadzīvojam labāk nekā jaunībā,» skaļi smejot, iesaucas Mirdza. «Mēs tādas pa gaisu, vienos smieklos,» smaidot piebalso Ausma. Katru dienu viņas pārrunājot izlasīto avīzēs, grāmatās, kā arī redzēto televīzijā.
Ausmai ļoti patīk lasīt grāmatas. Ne tikai abas jaunākās māsas, bet arī visi radinieki ir sajūsmā par jubilāres adījumiem un tamborējumiem. Ar tiem aizrāvusies jau piecpadsmit gadu. Viņa aptamborējusi katra krēsla virsmu, tapis galdauts, gultas pārklājs un daudz, daudz kas cits. Protams, Ausmas adītās zeķes un cimdi ir katrā radinieku garderobē. «Ko citu darīt?» jautā Ausma. «Sēdēt?»
Vasarā Ausma rušinās piemājas dārza puķu dobēs un dārzeņu vadziņās. Vissaimnieciskākā no māsām ir tieši jubilāre. «Tā, kā gatavo Ausma, nemāk neviens. Ļoti gardi! Ausma ir saimnieciska un ļoti strādīga,» māsu slavē Mirdza. «Viņa ir jauka. Mēs visas esam foršas, bet Ausma ir visjaukākā,» smaidot piebalso Vija. Viņa ir tā, kura pārējām atnes pārtiku no veikala un zāles no aptiekas: «Tāds ir mans pienākums. Man jārūpējas par vecākajām māsām.» Māsas lepojas ar stipru veselību.
Jubilejā sabrauca visi radiņi. «Mūs apciemo bieži, par to liels prieks. Mums visiem kopā ir jautri, ar māsām dzīvojam vienos priekos!» smej jubilāre.
