Īpaša ir iespēja iepazīties ar slavenās Kaucmindes mājturības skolas recepšu mantojumu. Tāda tika sniegta gan Rundāles novada Saulaines profesionālajā vidusskolā 26. martā, gan Pilsrundāles «Baltajā mājā» 28. martā Latvijas akcijā «Satiec savu meistaru!». Šo vērtību krātuvē piedāvājam ieskatīties laikraksta lasītājiem.
Pēc Eiropas parauga
Kaucmindiete kādreiz bija lepns vārds, kas liecināja, ka sieviete ir īsta saimniece, lai arī dažkārt šerpa, bet nacionāli noskaņota un
patriotiska, stāsta vēsturnieks Aigars Urtāns. Viņš skaidro, ka Latvijā pēc Pirmā pasaules kara, kad notika agrārā reforma, izveidojās jaunsaimniecības, kam bija saimnieki, bet trūka kārtīgu saimnieču. Tāpēc 1923. gadā pamestajā un karā cietušajā Kaucmindes muižā izveidoja pirmo mājturības skolu, kas balstīta Eiropā pieņemtā paraugā, tajā mācīja senas latviešu tradīcijas.
Skolā uzņēma vismaz 18 gadus vecas meitenes, kas bija beigušas vidusskolu, sākotnēji tikai neprecētās un ar labu veselību. Skolas mēneša maksa pirmās brīvvalsts laikā bija 120 lati, papildu 24 lati bija jāmaksā par kopmītnēm. To varēja atļauties tikai īstu saimnieku meitas. Sākotnēji divu gadu laikā un vēlāk trīs bija jāapgūst viss, kas jāzina kārtīgai lauku sievai, – ēst gatavošana, dārzkopība, grāmatvedība, ķīmija, rokdarbi, lopkopība, veterinārija, slimību ārstēšana, dzemdību pieņemšana, interjers, saimnieciskie darbi utt.
1948. gadā tika nolemts, ka skolā mācītais vairs neatbilst sabiedrības vajadzībām, tāpēc mācību iestādi likvidēja un tās vietā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā izveidoja Mājturības fakultāti, informē A. Urtāns.
Virtuvē strikta kārtība
Rundāliete Kristīne Brūvele atminas, ka bērnībā «izdzīvojusi» Kaucmindes skolu. Ģimenē tuvos draugos bija trīs sievas, kuras absolvējušas slaveno mājturības skolu. Viņu virtuvē vienmēr bijusi strikta kārtība. Kaucmindes skolas lepnums bijušas tortes. K. Brūvelei bērnībā vajadzēja kūku cepšanai sagatavot olas, atdalot to dzeltenumus no baltumiem. Turklāt nedrīkstēja ne grama laist zudībā – ar pirkstu vajadzēja izslaucīt katru čaumalu. Īsta saimniece pēc atdalītā olu baltuma daudzuma spēja atšķirt, vai nav noslinkots. Pēc kāda laika saimniece ļāvusi olas saputot un, kad sasniegta augstākā «pilotāža», palīdzēt pie krāsns.
K. Brūvele apguvusi arī maizes cepšanu, ko spēj novērtēt tikai tagad. Kādreiz esot dusmojusies, ka citi ēda veikala maizi, viņai galdā bija tā – pašu ceptā. Kristīne novērojusi arī galda klāšanas meistarklases un brīnījusies par saldēdieniem, kur septiņās astoņās kārtās klātas želejas puscentimetra biezumā. Iemācījusies arī, ka īsts rasols ir ar siļķi, nevis tas ar desu, ko ierasts ēst mūsdienās. «Pie Kaucmindes saimniecēm svētki tiešām bija svētki,» secina K. Brūvele.
Par kaucmindieti sevi uzskata baušķeniece Indra Konstantinova, kura 40 gadus strādājusi Kaucmindes muižā, kad tās telpās atradās Saulaines bērnudārzs. Sākotnēji viņa bija muzikālā pedagoģe, vēlāk – iestādes vadītāja. «Bērnudārzam bija laba aura. Kaucmindiešu gars mums palīdzēja veiksmīgi strādāt,» atzīst I. Konstantinova. Bērnudārzam bija lozungs – «Mēs gribētu kaucmindiešu tikumu un gara gaismu tālāk nest». Tas muižas telpās darbojās 50 gadus. Visu to laiku viņi izmantoja mājturības skolas virtuvi, kā arī galdus, kas bija saglabājušies kopš skolas pirmsākumiem. «Kad apdzīvojām muižu, tik daudz rūpju un darba ieguldījām, lai ēku sakoptu. Tagad sāp sirds, skatoties uz izpostīto un novārtā atstāto privātīpašumu,» piebilst I. Konstantinova.
Iz sendienām
Meistardarbnīcu organizatore Lilita Lauskiniece stāsta, ka, pāršķirstot Kaucmindes grāmatas, atmiņā ausa bērnība un ēdieni, ko mājās vairs nav ierasts gatavot. Tāpēc Saulaines profesionālās vidusskolas pasniedzēju Evitas Zviedres un Kristīnes Latves vadībā audzēkņi vadīja meistarklasi «Bērnības garšu meklējot».
Dziļākos plauktos tika atrastas kopš padomju laikiem noglabātās vafeļu pannas un speciālas metāla rozīšu formiņas, ko izmanto cepumu cepšanai eļļā. Kopīgi pagatavot un nogaršot varēja bada pankūkas, rozīšu, tējas un žagariņu cepumus, kā arī biezpiena bumbiņas. Uzkodas bagātināja kakao un aveņu kauliņu tēja.
Savukārt baudīt autentiskus, pēc Kaucmindes recepšu grāmatām gatavotus ēdienus varēja sestdien Rundāles novada viesu namā «Baltā māja».
KAUCMINDIEŠU RECEPTES
Rasols
Rasolam izvāra kartupeļus, olas un liesu gaļu. Klāt pievieno skābētus gurķus un sālītu siļķi. To sagatavo jau iepriekšējā vakarā, daļu sagriežot gabalos, daļu samaļot, pievienojot ikrus un pieņus un sajaucot ar skābu krējumu. Visu masu sajauc ar krējumu un majonēzi proporcijā 2:1, pievieno arī sinepes, sāli, cukuru un piparus. Receptē nav ne zaļo zirnīšu, ne ierastās desas.
Pildītas olas Kaucmindes gaumē
Izvāra cietas desmit olas un sagriež uz pusēm. Atsevišķā traukā ievieto dzeltenumus un ar karoti saspaida viendabīgā masā. Pievieno lēnām klāt krējumu, lai masa paliek bieza, un sāli, cukuru, divas tējkarotes mārrutku, vienu tējkaroti sinepes. Visu samaisa, var blenderēt, uzmanīgi iespiež citrona sulu, lai masa nekļūst šķidra. To pilda olu pusītēs, dekorē ar pusķilaviņu.
Kuskusa salāti
250 gramiem kuskusa uzlej vārošu ūdeni attiecībā 1:2, samaisa, pievieno sāli un olīveļļu. Labi atdzisušam piejauc vienu vai divus sasmalcinātus sarkanos sīpolus, divas saspiestas ķiploku daiviņas, pusi neliela kraukšķību saglabājuša, vārīta puķkāposta, 250 gramus saulē kaltētu tomātu kopā ar tiem pārlieto eļļu un piparus. Salātus rotā ar pīniju vai ciedru riekstiem.
Tunča krēms
400 gramus konservēta tunča pēc eļļas notecināšanas sa-blendē kopā ar 200 gramiem mīkstā Filadelfijas siera, pievieno viena citrona miziņu un sulu, sāli un piparus pēc garšas. Dekorēšanai izmanto sasmalcinātu sarkano sīpolu, maurlokus un kaperus. To var likt sāļajos groziņos vai no tā gatavot kumosmaizītes.
Vinegrette
Kopā sagriež 600 gramus novārītu kartupeļu, 800 gramus biešu, ko pēc sakapāšanas ieteicams pārliet ar etiķi, trīs siļķes, 300 gramus teļa cepeša, trīs cieti novārītas olas, sešus skābus gurķus.
Visu sajauc ar 300 – 400 gramiem skābā krējuma un pustējkaroti sinepju. Ja vēlas, var likt klāt nēģus, sarīvētus mārrutkus, sīpolu un nedaudz skābus ābolus.
Burkānu salāti
200 gramus izvārītu burkānu un tikpat marinētu gurķu sagriež kubiņos. 200 gramus sīpolloku sasmalcina. Visus produktus sajauc, pievieno pēc vajadzības majonēzi un sāli. Dekorē ar sīpollokiem.
Kārtainā želeja
Viena kilograma želejas pagatavošanai nepieciešams 800 grami sulas, piena vai sagatavots sīrups, 100 grami cukura un 30 grami pulverveida želatīna. Pulverveida želatīnu uzbriedina aukstā ūdenī. Uzvāra ābolu, jāņogu, upeņu, dzērveņu sulu vai pienu, pievieno cukuru un karsē, līdz tas izšķīst. Katlu noņem no plīts, nedaudz padzesē, pa daļām pievieno uzbriedināto želatīnu. Želeju atdzesē.
Stikla porciju trauciņos vai glāzēs ielej plānu kārtiņu, apmēram divu milimetru biezumā, vienas krāsas želeju, liek vēsumā, lai sastingst. Tad uzlej nākamo atšķirīgas krāsas želeju un sarecina. Turpina, kamēr trauks ir pilns. Pasniedz ar putukrējumu, rotā ar veselām ogām, no kurām pagatavota želeja.
BĒRNĪBAS DIENU NAŠĶI
Rozītes
Vienu olu sakuļ ar vienu ēdamkaroti cukura, pieber nedaudz sāls un vaniļas. Masu pielej vienai glāzei miltu un maisot pievieno vienu glāzi ūdens un divas ēdamkarotes degvīna. To dara, lai ēdiens neuzsūktu eļļu. Mīklai jābūt skābā krējuma biezumā.
Metāla rozīšu formiņu uz gara kāta izkarsē eļļā, tad no formiņas trīs ceturtdaļas iemērc mīklā un liek eļļā cepties. Vāra, kamēr gaiši dzeltenas, nosusina un pārkaisa ar pūdercukuru.
Tējas cepumi
300 gramus sviesta saputo ar 200 gramiem cukura, pievieno divas saputotas olas un visu kārtīgi izmaisa. Pieber 600 gramus miltu, pieliek 50 gramus krējuma un samīca visu viendabīgā mīklā. Mīklu uz stundu noliek ledusskapī atdzišanai.
No gatavās mīklas veido piecus līdz desmit centimetrus garus cepumus, mīklu izmaļot caur gaļas mašīnu, kurai piestiprināta speciāla cepumu veidnīte. Cepumus liek uz ietaukotas plāts un cep 180 grādu temperatūrā gaiši brūnus.
Biezpiena bumbiņas
Divas olas sakuļ ar vienu glāzi cukura, pievieno divas paciņas biezpiena, divas glāzes miltu un pustējkaroti sodas. Samīca mīklu, līdz tā nelīp pie rokām. Veido apaļas bumbiņas un vāra eļļā brūnas. Nosusina un pārkaisa ar pūdercukuru.
Žagariņi
Vienu olu sakuļ ar pusglāzi skābā krējuma, vienu ēdamkaroti cukura un divām ēdamkarotēm degvīna. Visam pievieno vienu glāzi miltu un noliek vēsumā uz 30 minūtēm.
Pēc tam mīklu plāni izveltnē, sagriež strēmelēs, iegriež un izveido žagariņu formu. Liek karstā eļļā un vāra gaiši brūnus. Izņem, nosusina un pārkaisa ar pūdercukuru.
