Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija šī gada 15. oktobrī pieņēma lēmumu par elektroenerģijas tarifu grozījumiem, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šī gada 15. oktobrī pieņēma lēmumu par elektroenerģijas tarifu grozījumiem, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.
Pašreizējie elektroenerģijas tarifi nav mainīti kopš 1998. gada, lai gan elektroenerģijas ražošanā un piegādē nepieciešamo resursu izmaksas ievērojami palielinājušās.
Kāpēc par elektrību turpmāk maksāsim vairāk, skaidro RAITIS IGNATJEVS, Dienvidu elektrisko tīklu Bauskas tīklu rajona vadītājs.
– Līdz šim Latvijā bija elektroenerģijas ražošanai labvēlīgi laika apstākļi: spēcīgi pali, lietainas vasaras, Daugavā saglabājās augsts ūdens līmenis, hidroelektrostacijas strādāja ar pilnu jaudu. Elektroenerģijai, ko ražoja uzņēmums Daugavas hidroelektrostacijās, bija zema pašizmaksa, palielinājās mūsu peļņas daļa. Tomēr pēdējo trīs gadu sausuma dēļ elektroenerģijas imports pieauga un uzņēmuma izdevumi elektroenerģijas iepirkšanai palielinājās.
Kopumā “Latvenergo” nespēj saražot Latvijai vajadzīgo elektroenerģijas apjomu, tādēļ trūkstošo importē no kaimiņvalstu – no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas energokompānijām. Tarifa pieaugumu veicināja arī valsts politika – “Latvenergo” par dubultu cenu elektroenerģija jāpērk no mazajiem ražotājiem. 90. gadu sākumā šī ideja bija laba – tā ļāva sakārtot mazās spēkstacijas, attīstīja biznesu. 1998. gadā “Latvenergo”, pērkot elektroenerģiju no mazajiem uzņēmumiem, samaksāja 3,6 miljonus latu, bet 2004. gadā šim mērķim jau jāplāno atvēlēt 16 miljonus.
Kā veidoti jaunie tarifi?
– Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Padome šī gada 29. janvārī apstiprināja jaunās elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodikas. Pamatojoties uz tām, “Latvenergo” izstrādāja elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales tīklu pakalpojumu un elektroenerģijas realizācijas tarifus. Elektroenerģijas realizācijas gala (diferencēti) tarifi lietotājiem tika aprēķināti kā iepriekšminēto tarifu kopsummas. Jauno metodiku piemērošana tarifu aprēķinam ļauj labāk novērtēt patiesās katra elektroenerģijas ražošanas un piegādes posma izmaksas un noteikt precīzākus tarifus patērētājiem atkarībā no klienta pieslēguma vietas, sprieguma līmeņa un atļautās jaudas attiecības pret patērēto elektroenerģiju.
Tas ir arī viens no nosacījumiem, kas svarīgs Eiropas Savienības un brīva tirgus kontek stā, – lai tarifs būtu pārskatāms.
Kāpēc “Latvenergo” izdevumi pieaug katru gadu? Vai tarifu paaugstinājums segs visas investīcijas?
– Ļoti mainījusies dzīve, it īpaši laukos. Kādreiz bija lielas elektroenerģijas patērētājas – kopsaimniecības, kur elektriskās slodzes bija koncentrētas. Elektroenerģijas piegāde lielam patērētājam vienmēr izmaksā mazāk nekā daudziem maziem. Tagad laukos veidojas daudzi jauni un nelieli slodžu centri, tāpēc jāmaina zemsprieguma tīklu konfigurācija – jābūvē jauni zemsprieguma un vidējā sprieguma tīkli un transformatoru punkti.
Esam aprēķinājuši, ka lauku māju pieslēgšanai elektrotīklam, bezsaimnieku tīklu pārņemšanai, kā arī dārzkopības saimniecību tīklu sakārtošanai nepieciešami vismaz 15 miljoni latu. Nauda jāizdod arī, lai tehniskām prasībām atbilstu elektriskie tīkli, kuri agrāk bija militāro bāzu, kolhozu un sovhozu pārvaldījumā, bet tagad palikuši bez apsaimniekotāja.
Rīgā vēl joprojām funkcionē daļa kabeļu, kas ieguldīti pagājušā gadsimta sākumā. Gandrīz 100 gadu veco kabeļu bojājumu dēļ bieži bez elektroapgādes paliek svarīgas valsts un komerciestādes.
Līdztekus pārvades un sadales tīklu atjaunošanai nepieciešams arī rekonstruēt termoelektrocentrāli TEC-1.
Tas vajadzīgs gan no enerģijas piegādes drošuma aspekta, gan arī lai uzlabotu ekonomisko efektivitāti, jo iekārtas ir novecojušas, turklāt tās neatbilst Eiropas Savienības vides aizsardzības prasībām. TEC-1 ražo siltumu lielai daļai Rīgas un ir ievērojama Latvijas elektroenerģijas ražotāja.
Ļoti nozīmīgais nepieciešamo investīciju apjoms enerģētikas uzņēmumā un ļoti ilgais investīciju atmaksāšanās laiks šajā nozarē ir galvenais iemesls tam, ka enerģētikas uzņēmumi, arī “Latvenergo”, nespēj iztikt tikai ar aizņēmumiem.
Kopumā energosistēmas atjaunošanas programmā nākamā tarifa regulācijas ciklā no 2004. līdz 2006. gadam ir plānots investēt 270 miljonus latu. Arī pie tarifu pieauguma nepieciešamo investīciju apjomu uzņēmums nespēs finansēt tikai no pašu līdzekļiem. Tāpēc no 2004. līdz 2006. gadam plānots palielināt aizņēmumu apjomus vēl par 100 miljoniem latu.
Kādi lielākie ieguldījumi veikti Bauskas un Bārbeles tīklu rajonā?
– Jau tagad varu teikt, ka pilnībā ir pabeigti gandrīz visi plānotie no jauna izbūvējamie un remontējamie objekti.
Uzlabota elektroapgāde jaunajā Bauskā – privātmāju iedzīvotājiem tika radītas iespējas brīvāk rīkoties ar mājsaimniecībā nepieciešamām elektroierīcēm. Elektrotīklu rekonstrukcija tika veikta Kraujas – Liepu, Pilskalna, Skolas, Zemgaļu, Parka, 1. maija ielās, Plūdoņa, Rūpniecības, Baznīcas, Skolas ielā un Brīvības bulvārī. Iecavā rekonstruēti elektrotīkli Baldones, Robežu, Rūpniecības, Vītolu ielā. Daudz strādāts Vecumniekos un gandrīz visos rajona pagastos. Lauku centru ciematos jau vairākus gadus mērķtiecīgi un plānveidīgi notiek elektrotīkla rekonstrukcija.
Transformatorus nākas pārvietot tuvāk patērētājiem. Daudzās vietās pilnībā tiek mainītas elektrolīniju trases. Liels darbs tiek ieguldīts elektroenerģijas uzskaites iekārtu tehniskā sakārtošanā.
Ko 2004. gadā paredzēts darīt mūsu rajonā?
– Apkopojot datus par saviem iedzīvotājiem, pašvaldības ir iesniegušas “Latvenergo” informāciju par lauku mājām, kur nekad nav bijusi elektrība. Bauskas rajonā tādas ir piecas – visas Iecavas pagastā. Pārskatot kritēriju skalu, secinājām, ka visas šīs mājas atbilst noteiktajiem nosacījumiem. Iespējams, ka 2004. gadā šo māju iedzīvotāji sagaidīs elektrību.
Bauskā ir plānots sakārtot daļu elektrotīklu Plūdoņa ielā, posmā no Pasta līdz Slimnīcas ielai. Uzlabosies arī elektroapgāde blakusielās. Iecavas centrā tas tiks darīts E. Virzas, Puškina ielā un tām piegulošās sānielās.
Rajonā arvien vairāk, kur vien tas ir tehniski iespējams, arī lauku apvidū, izbūvējam zemsprieguma elektrolīnijas, izmantojot pazemes kabeļus.
Turpināsim zemsprieguma gaisvadu elektrolīnijas izbūvēt vienā balstā ar 20 kV līnijām, tādējādi lauksaimniecībā izmantojama zeme tiek atbrīvota no zemsprieguma līniju balstiem. Pakāpeniski pārņemsim bezsaimnieka līnijas un tās sakārtosim atbilstoši Latvijas energostandarta (LEK002) prasībām.
Vai pašlaik visās nozarēs aktuālās informācijas tehnoloģijas ir ienākušas arī “Latvenergo”?
– Pēdējos gados “Latvenergo” ir ieviestas vairākas uzņēmuma darbības uzlabošanai nozīmīgas informācijas tehnoloģiju sistēmas. Lietvedībā – lai paātrinātu “birokrātisko” dokumentu aprites mehānismu. Uzlabota sakaru sistēmu kvalitāte. Modernākas tehnoloģijas tiek ieviestas 20 kV sadales tīkla elementu televadības un telemehanizācijas realizācijai.
Viens no svarīgākajiem jauninājumiem ir modernas aparatūras izstrādāšana bojājuma vietas noteikšanai. Tā palīdz ātrāk noteikt bojājuma vietu vidējā sprieguma tīklā, t. i., līdz minimumam samazināt elektroenerģijas piegādes pārtraukumu laiku. Tuvākajā nākotnē šīs ierīces arī Bauskā būs iespējams vadīt no elektrotīkla dispečera darba vietas.
Kas notiktu, ja tarifi netiktu paaugstināti?
– Uzņēmums nevarētu turpināt iesāktos energosistēmas atjaunošanas un attīstības projektus, jo tam trūktu naudas. Arī aizņemties nebūtu iespējams, jo tad aizņēmuma apjoms pārsniegtu aizņēmumu un pašu kapitāla normālo attiecību. Investīciju trūkums ietekmētu visas jomas.
Nemodernizējot Rīgas TES, jau tuvākajos gados dramatiski pieaugs iekārtu ekspluatācijas izmaksas, līdz ar to – siltuma un elektroenerģijas ražošanas tarifi. Tādējādi nākotnē var tikt apdraudēta uzņēmuma spēja adekvāti nodrošināt klientus ar elektroenerģiju. Ja neieguldīs līdzekļus Daugavas HES uzturēšanā, hidrotehniskās būves var kļūt nedrošas.
Elektroenerģijas pārvadē nebūtu iespējams augstsprieguma līnijas uzturēt atbilstoši drošības prasībām. Arvien biežāk varētu gadīties, ka pagājušā gadsimta 60. gados būvēto elektrolīniju ekspluatācija mehānisku defektu dēļ kļūst bīstama.
Savukārt, neatjaunojot vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrolīnijas, mēs nespēsim droši un nepārtraukti elektroenerģiju piegādāt lielākajai daļai “Latvenergo” klientu. Ir taču piedzīvots, ka, piemēram, trīsfāzu pieslēgums tomēr nenodrošina jaudīga mehānisma darbību! Kavēsies jaunu elektroenerģijas lietotāju pieslēgumi, bet esošajiem klientiem būs ilgāk jāgaida jaudas palielināšana.
Cietīs klientu apkalpošana, jo būsim spiesti pārtraukt uzskaites modernizāciju un citus iesāktos darbus šajā jomā. Liberalizēta elektroenerģijas tirgus apstākļos tādējādi pazemināsies uzņēmuma konkurētspēja.
Bez tarifu paaugstinājuma nākamajos gados uzņēmums balansētu uz zaudējumu robežas un nebūtu iespējams ne tikai veikt nepieciešamo investīciju programmu, bet arī būtu ievērojami jāsamazina ekspluatācijas un remontu izmaksas. Rajona iedzīvotāji droši vien atceras, cik bieži vēja, negaisa, spēcīga puteņa dēļ notiek elektropiegādes traucējumi. Tos cenšamies novērst ļoti ātri, taču, ja remontiem paredzētās naudas trūks, mājas un ražotnes bez elektroenerģijas var palikt ilgāku laiku.
Arī paaugstinot tarifus par 12,7 procentiem, uzņēmums neatrisina visas problēmas, un ir jāizvērtē, kā izmaksas samazināt. Taču tad būs iespējams nodrošināt līdzšinējos rādītājus, saglabāt tos un palēnām uzlabot.
