Informatīvs seminārs un diskusija par ES reģionālās politikas jautājumiem un Latvijas gatavošanos darbam ar ES fondiem piektdien, 14. jūnijā, notika Bauskas tautas namā.
Informatīvs seminārs un diskusija par ES reģionālās politikas jautājumiem un Latvijas gatavošanos darbam ar ES fondiem piektdien, 14. jūnijā, notika Bauskas tautas namā.
Seminārā piedalījās īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām Roberts Zīle, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Gints Freimanis un reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes reģionālās attīstības departamenta direktore Inguna Kramiņa.
Semināra auditorija bija ļoti dažāda – Zemgales attīstības aģentūras vadība, Zemgales reģiona Jēkabpils, Aizkraukles, Jelgavas rajona pārstāvji, arī Bauskas pašvaldības, uzņēmumu un iestāžu vadītāji un darbinieki.
26,5 miljoni eiro
Seminārā R. Zīle uzsvēra, ka finansējums, ko ES dalībvalstis saņem attīstības veicināšanai no ES budžeta, atkarīgs no iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāja valstī. Apmēram trešdaļa no dalībvalstu maksājumiem ES budžetā tiek novirzīti mazāk attīstītajiem reģioniem. Sniegtā atbalsta kopapjoms nedrīkst pārsniegt četrus procentus no IKP. Finanšu ietvars Latvijai no ES 2004. – 2006. gadā ir 26,5 miljoni eiro.
Būs jāraksta gudri projekti
Pašlaik dažādu projektu īstenošanai Latvija saņem finansējumu no pirmsstrukturālajiem fondiem – PHARE, ISPA, SAPARD. Pēc iestāšanās ES finansējumu dažādiem projektiem Latvija varēs saņemt no Kohēzijas fonda*, Eiropas reģionālās attīstības, Eiropas lauksaimniecības vadības un garantiju un Zivsaimniecības vadības finanšu fondiem.
Seminārā ministrs akcentēja, ka nākotnē projektu atbalstīšanā uzsvars tiks likts vidējo un mazo uzņēmumu darbības attīstībai. Jāraksta gudri projekti. Lai saņemtu līdzekļus konkrēta kultūras pieminekļa vai vietas atjaunošanai, šī ideja jāiesaista kādas atbalstāmas nozares kontekstā, kurā ietverts līdzekļu ieguldījums arī šajā objektā.
Runājot par dažādiem projektiem, kas pirmsstrukturālajos fondos iesniegti līdz šim, tika uzsvērts, ka Zemgale pārējo reģionu fonā izceļas ar vairākiem konkurējošiem projektiem, kas pretendē uz vienu finansējumu.
Rada ticību
Pēc semināra «Bauskas Dzīve» aptaujāja vairākus tā dalībniekus, izzinot viņu viedokli. «Esmu priecīga par gūto informāciju. Ļoti vērtīgi ir saņemtie izdales materiāli. Pēdējā laikā informācija par ES ir viena no pieprasītākajām,» atzina Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Laimdota Ozoliņa.
«Uzzināju svarīgu informāciju par strukturālajiem fondiem, par finansējumu. Arī nodarbinātības valsts dienests (NVD) ir definēts kā viens no šo līdzekļu gala saņēmējiem. To koordinēs Labklājības ministrija. Pavērsies lielākas iespējas iesaistīties starptautiskos projektos,» atzina NVD filiāles «Bauskas centrs» ekonomiste Ērika Kaupmane.
«Svarīgi, ka tiks atbalstīta uzņēmējdarbība. Līdz šim, iesaistoties dažādos projektos, mēs savu dalību legāli nevarējām afišēt. Domāju, ka iestāja Eiropas Savienībā uzņēmējdarbībai pavērs daudz plašu iespēju. Gaidāmais atbalsts uzņēmējiem vērš lielāku ticību ES,» stāstīja jēkabpilietis, uzņēmējdarbības atbalsta centra direktors Valdis Reinerts.
* Kohēzijas fonds – sociālās un ekonomiskās izlīdzināšanas fonds.
***
Fakti
Kārtējā sarunu raundā, kas pagājušajā nedēļā risinājās Luksemburgā, Latvija pabeigusi sarunas vēl trīs sadaļās – «Nodokļu politika», «Reģionālā politika un strukturālie instrumenti», «Tieslietas un iekšlietas».
Reģionālās politikas sadaļa ir pirmā sarunu daļa, kurā skaidri definēts, cik lielu finansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondiem Latvija iegūs, pievienojoties ES.
Svarīgākais likumdošanā, gatavojoties iestājai ES
2002. gada 21. martā pieņemts Reģionālās attīstības likums, kas stājies spēkā 23. aprīlī.
2002. gada 22. maijā pieņemts Teritorijas plānošanas likums, tas stāsies spēkā 26. jūnijā.
