Ne jau ēšanas ierobežojumi gavēņa laikā ir paši svarīgākie, uzskata Skaistkalnes paulīniešu ordeņa tēvs Jānis.
Ne jau ēšanas ierobežojumi gavēņa laikā ir paši svarīgākie, uzskata Skaistkalnes paulīniešu ordeņa tēvs Jānis. Ar viņu “Bauskas Dzīve” sarunājās par Lieldienu gaidīšanas laiku un gavēņa būtību.
Izvairīties no pārmērībām
Katoļu baznīca iesaka praktizēt ierobežojumus ēšanā, dzeršanā, izpriecās, pievērsties lūgšanām un upura dāvanu došanai nabagiem. Līdzīgas nostādnes ir arī pārējām kristīgajām konfesijām. Zemēs, kur valda stingras katoliskas tradīcijas, pirms Lieldienām cilvēki izvairās no lielu jubileju un kāzu svinēšanas, nepiedalās skaļās izklaidēs.
Gavēnis ir pārdomu laiks, aicinājums ieiet klusumā un atrast dialogu ar Dievu, iekšēji sakārtot sevi. Tāpēc maldīgs ir uzskats, ka vienīgi atteikšanās no kāda konkrēta pārtikas produkta lietošanas palīdzēs šo mērķi sasniegt. “Mēs, katoļi, gavēnī tikai piektdienās atsakāmies no gaļas ēdieniem, jo šajā dienā Jēzus nomira pie krusta. Šī atteikšanās ir cieņas apliecinājums Kungam. Ja cilvēks spēj piespiest sevi izvairīties no pārmērībām, tā vietā dvēselei tiek dotas garīgas iespējas. Tāds var būt nopietns koncerts, skaista grāmata, kāda cilvēka apmeklējums, ja viņam ir nepieciešama klātbūtne vai mierinājums,” norāda priesteris Jānis.
Ar mīlestību un mērķi
Paulīniešu ordeņa tēvs dalās savā gavēņa pieredzē: “Man, piemēram, ļoti garšo kafija, bet gavēnī es varu iztikt tikai ar vienu tasīti dienā. Arī šādu – pavisam niecīgu – atteikšanos Dievs pieņem, ja vien tā ir veikta ar mīlestību un mērķi. Ja runa ir par žēlsirdības dāvanām, tas nenozīmē, ka noteikti jāziedo nauda. Cilvēkiem, kuri ir nonākuši trūkumā, daudz labāk noderēs pārtika, drēbes, sadzīves priekšmeti. Savās lauku draudzēs esmu novērojis, ka pārtikušāki cilvēki ir gatavi ar trūcīgajiem dalīties visā, kas viņiem ir. Žēlsirdības dāvanas var būt arī nemateriālas, piemēram, iejūtīga attieksme. Katru dienu ar auto es veicu tālus maršrutus uz savām kalpošanas vietām Bauskas un Aizkraukles rajonā. Ja mašīnā ir brīva vieta, apstājos un piedāvāju aizvest vientuļus gājējus. Daži jūtas izbrīnīti un aizkustināti, jo ir pierasts, ka cilvēki vienaldzīgi cits citam paiet vai pabrauc garām.
Tas gan nenozīmē, ka autovadītājiem savā mašīnā būtu jāuzņem ikviens nejaušs ceļinieks, jo tā var iekļūt nepatikšanās, bet man Dievs vienmēr ir sūtījis cilvēkus, kam varu palīdzēt gan praktiski, gan lūdzot par viņiem.”
Grēksūdze un lūgšana
Gavēnis, kas ilgst 40 dienu, ir aicinājums ieiet klusumā, kad vislabāk runā sirdsapziņa – Dieva balss mūsos. Parasti steiga ir tik liela, ka nav laika apstāties un ieklausīties. Nav runa par to, ka obligāti jāatrodas baznīcā un jālūdz visu dienu. Būtu labi, ja katrs atrastu laiku pirms gulētiešanas un pamostoties veltīt lūgšanu par sevi, tuviniekiem un citiem cilvēkiem, kam nepieciešama Dieva žēlastība. Lūgšanu var izteikt arī saviem vārdiem.
Dvēseles harmonizēšanai ļoti svarīga ir grēksūdze. Katoļu baznīca iesaka gavēnī vai Lieldienu laikā izsūdzēt grēkus, lai cilvēkā, kas atbrīvojies no sārņiem, varētu ieplūst Dieva mīlestība.
Iedziļināšanās klusumā
Visās kristīgajās konfesijās tiek uzsvērta Klusās nedēļas ārkārtīgi lielā nozīme. Īpašās dienas sākas ar Zaļo ceturtdienu, pieminot Jēzus pēdējās vakariņas ar mācekļiem, Vissvētākā sakramenta un Priesterības sakramenta nodibināšanu. Lielā piektdiena tiek akcentēta luterāņu baznīcā, pieminot Jēzus nāvi pie krusta. Šajā dievkalpojumā netiek spēlētas ērģeles. Katoļi Lielajā piektdienā piedalās Svētajā Misē, godina krusta zīmi un iet Krusta ceļu, apstājoties 14 simboliskās pieturās un pieminot Jēzus ciešanu ceļu.
Lielajā sestdienā katoļu baznīcās notiek Lieldienu vigīlija (priekšvakars) ar skaistu liturģiju, kuras laikā tiek svētīti kristību ūdens un uguns. Pirmo reizi dievnamos ieskanas ērģeles un zvani. “Lielā sestdiena ir visu svētku “māte”. Tā ir kulminācija, kurā koncentrēts viss svarīgākais, kas notiek baznīcā, bet Lieldienu rīts sākas ar gavilēm Tam Kungam, jo Augšāmcelšanās ir kristietības pamats,” uzsver tēvs Jānis.
