Pirms kāpšanas lidmašīnā Rīgas lidostā drošības pārbaudē «pīkstējām» gandrīz visi. Vai tās bija džinsu pogas vai metāla zobu kronīši, nezinu.
Pirms kāpšanas lidmašīnā Rīgas lidostā drošības pārbaudē “pīkstējām” gandrīz visi. Vai tās bija džinsu pogas vai metāla zobu kronīši, nezinu.
Dabūju novilkt pat kurpes un laist tās cauri pārbaudes aparātiem. Ja nu piepeši papēžos paslēpts spridzeklis? Tā stāstīja paziņa, kura pagājušajā nedēļā devās komandējumā uz Kopenhāgenu.
Tas notiek publiski
Viņai ir tā sauktās augstuma bailes un lidot ļoti nepatīk. Tāpēc jo svarīgāk, lai brauciens būtu drošs. Šī iemesla dēļ lidostās arī tiek veiktas pārbaudes, kas ne vienmēr ir patīkamas. “Nevarēdama atrast, ar ko īsti es varētu būt bīstama šim reisam, drošības dienesta darbiniece ņēmās mani aptaustīt no roku pirkstu galiem līdz kāju papēžiem. Tas notika publiski, un nejutos visai ērti. Iedomājos, ka varētu taču šim nolūkam iekārtot kabīnīti. Kamēr tā ņēmās ar visiem pārējiem, pagāja krietns laiciņš un sapratu, kāpēc lidostā jāierodas divas stundas pirms lidojuma,” stāsta Irīna.
Jocīgākais esot tas, ka pēc lidojuma Kopenhāgenas lidostā, kur apgrozās ļaudis tiešām no visas pasaules, Latvijas reisa pasažieriem, ejot cauri pārbaudes aparatūrai, tā nav izdvesusi ne skaņu, stāsta draudzene.
Turpina “brēkt”
Līdzīgs piedzīvojums aprīlī Rīgas lidostā gadījās man, dodoties uz Stokholmu. Likās, būs jāģērbjas plikai, jo “pīkstulis” turpināja brēkt arī tad, kad biju noņēmusi pulksteni un nolikusi tam līdzās auskarus un ķēdīti.
Drošībnieks paskatījās uz mani un lika: “Celiet bikses uz augšu!” Vai tiešām viņš domā, ka man pie ciskas ar līmlenti piestiprināts tutenis? Taču izrādījās, ka pārbaudes aparātu nervozu padarījušas metāla sprādzītes pie maniem zābakiem. Vajadzēja novilkt arī tos un tad, steigā ģērbjoties, ieņemt vietu lidmašīnā.
Kamēr mani tik pamatīgi pārbaudīja, otrpus barjeras kļuva bāla kolēģe no cita izdevuma. Izrādās, viņai šis bija pirmais lidojums pēc ilgstošas ārstēšanās. Slēpojot Alpos, salauztie kājas kauli bija sastiprināti ar skrūvēm. Vai tiešām kopā ar biļeti vajadzēja sagatavot ārsta zīmi? Taču izrādās, uz šo operācijā izmantoto materiālu kaulu sastiprināšanai pārbaudes ierīce, par laimi, nereaģē.
Piliens ar smaržu
Dodoties tālākā lidojumā uz kādu valsti Eiropas dienvidos, nopriecājos, ka vieta ir pie loga. Iekārtojos ērtāk un atšķīru avīzi. Lidmašīna jau bija uzņēmusi augstumu, čarterreisa stjuartes gatavojās pasažieriem izdalīt dzērienus un cienastu.
“Pakš!” – uz manas avīzes nokrita pile, pēc tās nākamā, un tecēšana nemitējās. Izsauktā stjuarte atvainojās, noslaucīja griestus, sakot, ka laikam izdalās kondensāts. Nobrīnījos, kā tas var būt, bet pilēšana nemitējās, un par to sāka brīnīties arī citi pasažieri vietās gar logu pirms un aiz manis. Piepeši jutām, ka šķidrumam ir krāsa un smarža. “Kuram rokas bagāžas nodalījumā ir alus?” pikta ievaicājās stjuarte, citu pēc citas vērdama vaļā durtiņas virs mūsu galvām. Pa tām bira laukā jakas, pakas un somiņas. Pieteicās arī vainīgais – piesarcis pusmūža vīrs. Lidostas beznodokļu veikalā viņš bija nopircis pāris bundžiņu alus. Lidmašīnai paceļoties, gaisa spiediens kārbas bija mazliet deformējis, šķidrums dabiskā ceļā meklēja izeju.
Jau pieminētai Irīnai ceļā uz Dāniju bija vēl viens pārbaudījums. “Visi tie brīdinājumi pirms reisa, kad pavadone rāda, kā atrast drošības vesti un kur ir avārijas izeja, man nepatīk. Manuprāt, ja arī kas gadītos, haoss būtu liels un reti kurš mācētu rīkoties, kā mācīts,” tā Irīna.
Lido pa riņķi
“To atcerējos, kad pienāca laiks nosēsties Kopenhāgenas lidostā, bet lidmašīna sāka mest dīvainas cilpas, likās pat, ka lidojam pa riņķi. Lauzītā latviešu mēlē pilots centās pasažieriem paskaidrot, ka Kopenhāgenā ir bieza migla, tāpēc lidosta nepieņem. Benzīns drīz beigsies, ilgi riņķot nevarēsim un nāksies nosēsties citā lidlaukā.
Gudrākie jau aptvēra, ka tā laikam būs Malme. Brauksim ar autobusu pa unikālo Ēresunda tiltu, kas savieno Zviedriju un Dāniju, pie sevis gudrojām. Norunātās tikšanās gan nokavēsim, bet, ko darīt, nevaram taču lēkt ar izpletņiem. Tomēr viss beidzās labi. Pilots veica vēl dažus riņķojumus, un tad lidmašīna metās lejup cauri baltajam mākoņu un miglas blāķim. Uz zemes laiks jau bija noskaidrojies,” stāsta Irīna.
