Ingas Golovčanskas ģimene pirmo reizi šovasar devās tālākā ārzemju ceļojumā. Tas bija pārbaudījums, ko visi četri – dēls Artūrs, meita Anita, vīrs Vasīlijs un Inga – godam izturēja.
Ingas Golovčanskas ģimene pirmo reizi šovasar devās tālākā ārzemju ceļojumā. Tas bija pārbaudījums, ko visi četri – dēls Artūrs, meita Anita, vīrs Vasīlijs un Inga – godam izturēja.
Brauciena galamērķis bija bezgala skaista pilsēta pāris simtu kilometru uz ziemeļaustrumiem no mums – Sanktpēterburga. Turp ģimene devās pēc Ingas mammas ieteikuma. Viņai skaistas atmiņas par šo Krievijas pilsētu saglabājušās no padomju laikiem.
Tilti iet debesīs
Pilsētā Ņevas krastos pavadītas trīs dienas un naktis. Inga atzīst – cik vien iespējams, maz gulēts pat nakts stundās, kuras nemaz nav bijušas melnas tumsas pielietas. Vasarā taču Pēterburgā ir baltās naktis. Vakara krēslu ātri nomaina rīta ausma. Ap pulksten 24 pilsētas centrā ieslēdz laternas, lai gan bez to gaismas varētu pilnībā iztikt. “Šādā gaišā naktī devāmies vērot tiltu pacelšanu – vienu no skaistākajām Pēterburgas atrakcijām. Lampiņu izgaismoto tiltu pusīšu uzkāpšana debesīs vīram bija visspilgtākais brauciena iespaids,” atceras Inga.
Bērnus un mammu sajūsminājušas Pēterhofas strūklakas. “Mums pie strūklaku kaskādes gadījās būt dienas sākumā, kad tās cita pēc citas tika ieslēgtas. Mūsu acu priekšā dzima brīnums,” stāsta Inga. Artūrs ir kaislīgs makšķernieks. Pēterhofas parka ezerā puika noskatījis sev skaistus lomus. Tos gan ģimene nav atļāvusies izmakšķerēt. Kur gan tveicīgā jūlija dienā liksies ar lielu zivi maisiņā? Tētim atlicis vienīgi Artūra sapņu lomus safilmēt.
Šokolādes vīriņš
Anita gan piepildīja savu vēlmi – ģimene apmeklēja Šokolādes muzeju. Pirmais pārsteigums gaidīja jau pie ieejas – ienācējus laipni sveicina melnādains šveicars spilgti baltā uzvalkā. Ir patiesi jāpadomā – tas ir šokolādes vīriņš vai dzīvs cilvēks? Ekspozīcija muzejā bija bezgala interesanta un daudzveidīga – no šokolādes izgatavotas futbola bumbas, taureņi un spāres, un pat ievērojamu personību portreti. Jebkurš eksponāts ir nopērkams. Tikai jāapsver, vai pietiks naudas un pēcāk būs kāre notiesāt, piemēram, Ļeņinu. Golovčanski mājās pārveda tauriņus un šokolādes zvēriņus.
Inga ir skolotāja. Viņai bija interesanti izstaigāt Puškina liceju “Carskoje Selo”. “Klase, pārējās mācību telpas, katrs priekšmets šķiet Puškina elpas apdvests. Reti kurā literātam veltītā muzejā ir jaušama tāda cieņa un lepnums par personību. Meita Anita secināja, ka Sanktpēterburga viņai asociēšoties ar dzejnieku Aleksandru Puškinu. Šī cilvēka vārds pilsētā tika daudzināts visbiežāk,” stāsta Inga.
Ar eskalatoru pazemē
Liels piedzīvojums bija metro. Golovčanski ar to brauca pirmo reizi. Pārsteidzoša bija nolaišanās dziļajā pazemē ar eskalatoru. Prieka un intereses vadīti, viņi izkāpa vairākās stacijās, lai tās apskatītu un pilnībā izbaudītu metro savdabību.
“Trīs dienas Sanktpēterburgā, protams, ir ļoti maz. Paspējām apskatīt tikai pašus nozīmīgākos objektus. Pirms pāris gadiem pilsēta svinēja 300 gadu jubileju. Vēl tagad jaušams, ka pēterburdzieši svētkiem ir gatavojušies. Tūristu zonā pilsēta bija saposta. Radās iespaids, ka te domā par to, lai iebraucēji pēc iespējas vairāk apskatītu un, protams, arī maciņus patukšotu. Suvenīru kiosku netrūkst, cenas ēstuvēs un veikalos nav zemas,” stāsta ceļotāji.
Nākamajā dienā pēc atgriešanās Latvijā Golovčanski devās atpūsties pie jūras Rojas pusē. Diena paskrēja nemanot, pārrunāts ceļojumā redzētais. Golovčanski secināja, ka ģimenei kopā ceļot ir interesanti. “Tas varbūt ir viens no svarīgākajiem mūsu šīs vasaras ieguvumiem – ceļot kopā visai ģimenei, daudz redzēt, izturēt, neapnikt apkārtējiem. Citu gadu varēsim braukt atkal,” secina skolotāja Inga Golovčanska.
***
Padoms
Golovčansku ģimene citiem braucējiem iesaka pirms ceļojuma internetā savākt maksimāli daudz informācijas un rūpīgi izplānot katru brīvā laika minūti. Citādi maldoties un šauboties var dārgo laiku iztērēt nelietderīgi.
