Iecavnieces Danas Rodenkirhenas ikdiena aizrit, radot skaistumu.
– Es gleznoju ar fotoaparātu – veidoju ikdienas, svētku un fantāzijas grimu, cilvēka imidžu. Esmu bijusi filmu vizāžiste, veidojusi grimu Nacionālās operas baleta māksliniekiem. Mans ceļš uz šo profesiju bijis garš un līkumots. Pēc augstskolas strādāju uzņēmējdarbībā, līdz nolēmu apgūt vizuālā tēla stilistes profesiju. Mācījos pie lietpratējiem – Indras Salcevičas, Ilzes Čečinas, Konstantina Bogomolova.
Kopš bērnības mana kaislība ir māksla un mūzika, radošums ielikts šūpulī. Kā bilžu mīklā gabaliņi viss skaisti savienojās brīdī, kad nolēmu radīt fotoprojektu ar pasaku un teiksmu tēliem. Vispirms sagatavoju frizūras un grima koncepciju, idejas skices, materiālus. Tad piemeklēju modeli – visbiežāk kādu iecavnieku. Lielāko daļu tērpu un anturāžu es šuju un veidoju pati. Rūpīgi tiek pielāgoti aksesuāri, mēbeles, vide. Uz fotosesijas vietu dodos vairākkārt, lai fiksētu, kādā leņķī krīt saules stari konkrētajā diennakts stundā.
Fotosesijas dienā valda satraukums – vai laikapstākļi nepievils, vai modelim izdosies iejusties. Sākot ar pirmajiem kadriem, mana iecere saplūst ar modeļa interpretāciju, un dzimst brīnums. Tā kā esmu mācījusies aktiermeistarību pie Lilitas Ozoliņas, Hermaņa Paukša un Valda Lūriņa, nav problēmu atraisīt modeli. Cilvēkiem patīk pārtapt par kādu citu, ceļot laikā un telpā. Katrā indivīdā ir vairākas personības šķautnes, kuras var atbrīvot fotosesijā.
Drīz uz ekrāniem būs Ivara Tontegodes režisētā filma «Nepareizais» par dzejnieku Knutu Skujenieku. Biju ļoti pagodināta piedalīties tās tapšanā kā vizāžiste. Pagājušo nedēļu noslēdzu ar grima veidošanu Iecavas teātra studijas «Artis» aktieriem Aspazijas lugas «Sidraba šķidrauts» iestudējumā. Viens darbs nereti rit dienām un nedēļām, līdz noslēdzas ar skaistu rezultātu. Man dod milzīgu gandarījumu tas, ka varu sagādāt cilvēkiem prieku un radīt skaistumu.
