Bauskas un Rundāles novadā aizvadītās nedēļas nogalē notika triju mākslas plenēru noslēguma sarīkojumi. Plenēru «Bauskas vasara» organizēja biedrība «Meistars Gothards», Svitenes glezniecības simpoziju – māksliniece Īra Rozentāle. Plenērs Mazajā Mežotnes pilī ir tās īpašnieces Regīnas Deičmanes iniciatīva. Plenērus atbalstīja Bauskas un Rundāles novada pašvaldība, privātie sponsori, vietējās iestādes un uzņēmumi.
Abstrakcija nav haoss
Mežotnes plenēra darbus var aplūkot Mazajā Mežotnes pilī, plenēra «Bauskas vasara» dalībnieku sniegumu – Bauskas muzejā, Svitenes glezniecības simpozijā tapušās gleznas – Rundāles novada Svitenes saieta namā. Simpozijā piedalījās arī vietējie bērni.
Bauskas pils pagalmā 6. augustā visu dienu bija izstādīti plenērā «Bauskas vasara» tapušie darbi. Pils muzeja jaunajā rezidencē mākslinieki nakšņoja, bet pirmā stāva visplašākajā telpā gleznoja. Tāpēc arī izstāde notika pils pagalmā. Bauskas muzejā jau 31. jūlijā atklāto abstrakto gleznu izstādi mākslinieki viņnedēļ papildināja ar jauniem darbiem, ko atbilstīgi tradīcijai ir paredzēts dāvināt sponsoriem. Ekspozīcija darbosies visu mēnesi. Būtu jauki, ja to apmeklētu arī cilvēki, kuriem pret netradicionāliem mākslas virzieniem ir nepamatoti aizspriedumi, kuri abstraktās mākslas izstādēs nekad nav bijuši, spriež plenēra rīkotāji.
Šauļu universitātes profesors, plenēra «Bauskas vasara» dalībnieks Ričards Garbačausks atzīst: «Vizuālā abstrakcija nav haoss, jo katrs mākslinieks virza savu domu, veido sistēmu. Ļoti liela nozīme ir arī gleznotāja intuīcijai. Ikvienā abstraktā gleznā summējas ideja, zināšanas, intuīcija un pieredze gluži tāpat kā reālu priekšmetu un figūru attēlojumā.»
Bauskā tapušo abstrakto mākslas darbu kolekciju lietpratēji atzina par ļoti labu. Biedrības «Meistars Gothards» vadītāja Indra Liepa piebilda, ka bija vērts pārvarēt dažādas grūtības, lai sasniegtu izcilu rezultātu. Bauskas novada gleznu kolekcija nu jau 12. reizi tika papildināta ar augstvērtīgiem mākslas darbiem.
Noteikti mērķi un uzdevumi
Plenēra vadītāja māksliniece Elga Grīnvalde, kura vada gleznošanas studiju Bauskā, piedalās Iecavas novada nevalstisko organizāciju projektos un lasa lekcijas, ir pārliecināta: «Plenērā māksliniekiem nekas nav jāpierāda. Pats galvenais ir notvert un vizualizēt tieši to dzīves izjūtu, kas ir raksturīga Bauskai. Plenērā tiek nodarbinātas visas maņas, fiksējot smaržas, skaņas, krāsas, ko pavada izjūtu paspilgtināta gamma.»
Ričards Garbačausks stāsta par radošajiem uzdevumiem, kas īstenoti plenērā: «Es un mans tautietis Eimutis Markūns plenērā turpinājām vizuālo izteiksmes līdzekļu iesāktos meklējumus. Mēs apzināti atteicāmies no krāsu kontrastiem, pievēršoties monohromai, lakoniskai glezniecībai. Šīs tendences labi redzamas mūsu eksponētajos darbos Bauskas muzejā. Gleznošana brīvā dabā ļoti atšķiras no gleznošanas studijā, jo īsā brīdī ir maksimāli jākoncentrējas, ātri jādomā. Plenēra iespaidi, skices un studijas ir labas inspirācijas jauniem mākslas darbiem.»
Florencietis Luka Kapelli Latvijā jau ir bijis trīs reizes. Viņš ir rotkalis, bet brīvajā laikā Lukam patīk gleznot. Luka spriež: «Es intuitīvi jūtu Latvijas kultūras senās saknes. Tajā ir jaušams pirmatnīgs noslēpums, bet es vēl pietiekami labi jūsu zemes kultūru nepazīstu. Toties par Latvijas un pārējo Baltijas valstu glezniecību man nav nekādu šaubu – tā ir lieliska.»
Studente jūtas laimīga
Maskavas V. Surikova Mākslas akadēmijas studentei Ļubovai Novikovai plenērs ir nozīmīgs notikums. Doties uz Bausku viņu rosināja akadēmijas pasniedzējs Dmitrijs Plotņikovs, kurš ir pazīstams ar Latvijas māksliniekiem. Ļubova nosūtīja plenēra rīkotājiem savu darbu izlasi un saņēma pozitīvu atbildi. Viņa iesaucas: «Tas bija negaidīti! Pat nespēju noticēt. Latvijā esmu pirmo reizi, bet Baltijas reģiona valstis man nav svešas. Bērnību pavadīju Helsinkos, kur mani vecāki strādāja. Baltija manā uztverē ir kaut kas īpašs. Maskavieši brīdināja, ka Latvijā būs auksti, ka, iespējams, pret krieviem izturēsies slikti. Notika pilnīgi pretēji – ik uz soļa izjutu draudzīgumu, neviltotu sirsnību, koleģialitāti. Es jutos mājīgi un patīkami. Plenēristu grupā biju visjaunākā. Vecākie kolēģi ar mani dāsni dalījās zināšanās, parādīja gleznošanas jaunas tehnikas. Dažus māksliniekus es vienkārši apbrīnoju. Manuprāt, Anita Meldere ir korifejs! Kāda brīvība valda viņas darbos, kāda niansēta toņu gamma! Man ļoti patika arī Elgas Grīnvaldes lakoniskā glezniecība. Viņas kompozīcijas ir līdzsvarotas un harmoniskas. Andris Vītols man atklāja savas gleznošanas metodes, dalījās pieredzē. Es varētu daudz stāstīt par katru plenēra kolēģi. Mēs sadraudzējāmies, apmainījāmies ar adresēm un noteikti uzturēsim sakarus. Plenēra rīkotāji mums piedāvāja arī bezgala aizraujošu un intensīvu kultūras programmu. Bauskā jutos patiesi laimīga.»
Ļubova un viņas vīrs Antons pēc plenēra nolēma Latvijā pavadīt vairākas dienas, lai labāk iepazītu Rīgu un jūras līča piekrastes ciemus.
«Kāzu mielasts» Rātslaukumā
Ar krāšņu, vizuāli izteiksmīgu performanci Rātslaukumā starptautiskā plenēra «Bauskas vasara» dalībnieki atvadījās no viesmīlīgās pilsētas. Ar abstraktās mākslas nostādnēm sasaucās arī performances tēma «Kāzu mielasts».
«Šovakar mēs svinam priecīgu notikumu: Bauska ir salaulājusies ar abstrakcionismu. Rūgts!» māksliniekiem aplaudējot, paziņoja Indra Liepa. «Kāzu» viesi bija izrotājušies ar situācijai pieskaņotiem aksesuāriem, bet daži pārsteidza ar apbrīnojamiem, speciāli šūdinātiem tērpiem.
Uzmanības centrā nokļuva neatkārtojamais dievu pāris – Bauskas pils muzeja darbinieki Larisa un Ģirts Koni. Larisa atveidoja amoru, kas, spārniņiem plīvojot, ar pašdarinātu loku visos virzienos raidīja bultas. Pēc sengrieķu parauga stilizētā, baltā tunikā ietērptajam, zeltīta oreola apvītajam Ģirtam bija jāiejūtas nopietnajā Olimpa dieva lomā. Konu pāris darbojās saskaņoti un brīvi. Tā vien šķita, ka mājās ne reizi vien viņi ir rīkojuši mēģinājumus. Sarīkojumā spēlēja lauku muzikanti Aigars Urtāns un Raitis Sirmanis. Larisa Kona uz brīdi nolika malā loku un bultas, lai «kāzu» viesiem Rātslaukumā mācītu populāru danču soļus.
Apvieno teoriju un praksi
Svitenes glezniecības simpozija dalībnieku gleznu izstādes atklāšana 9. augustā notika Svitenes saieta namā. Simpozija mērķis ir veidot Rundāles novada mākslas darbu kolekciju un izglītot māksliniekus. Skaidro idejas autore un simpozija vadītāja sviteniece Īra Rozentāle: «Teorētiskajā konferencē diskutējām par tematu «Faktūra glezniecībā», bet pārējās dienas pavadījām plenērā. Piedalījās 11 pieaugušie un 11 vietējie bērni. Valdīja neciešams karstums, tāpēc daži spēja izturēt tikai vienu dienu, bet pārējie varonīgi turpināja darbu.
Izstādē atklājas mākslinieku rokrakstu daudzveidība. Mani ļoti iepriecina Diānas Īves, Guntas Gračinskas, Maijas Purgailes, Aijas Ivbules, Ēras Zalcmanes darbi. Gleznojām Svitenē, Rundāles pils dārzā, Mežotnē – pie Lielupes. Bērni darbojās Svitenē, viņi mākslas darbos attēloja mīļdzīvniekus. Jaunākajam dalībniekam Robertam Zvirgzdam ir tikai pieci gadi. Plenērā piedalījās arī viņa māsiņas Rasa un Irbe. Svitenes Saules dārzā 22. augustā notiks bērnu sarīkojums. Tad brīvā dabā eksponēsim mazo plenēristu gleznas. Pagaidām tās var aplūkot Svitenes saieta namā.»
Jūsmo par redzēto
Izstādi aplūkoja svitenieces Demija Bogņana, Laura Ivanova un Kitija Ivanova. Demija un Laura mācās 4. klasē, bet Kitija ir otrklasniece. Meitenes plenērā nepiedalījās, taču viņu interese par gleznām bija acīmredzama. Kārtīgi apskatījušas izstādi, draudzenītes pievērsās māksliniecei Ērai Zalcmanei, lai pateiktu, ka viņas darbs «Rundāles dārza rožu arka» ir visskaistākais. Gleznotāja jutās aizkustināta.
«Bērnu atzinība māksliniekam ir augstākais novērtējums. Jau daudzus gadus esmu Baldones mākslas skolas pedagoģe, ilustrēju arī bērnu grāmatas. Rundāles dārza rožu arku ar sīkiem triepieniem attēloju saules ņirboņā, kad sakarsušais gaiss vibrē,» atklāj Ēra.
Rīdziniece Maija Purgaile Svitenes glezniecības simpozijā piedalās otro reizi. Viņas darbi ir bijuši eksponēti arī Bauskas muzejā. Gleznotāja Dace Mola Anglijā ir beigusi mākslas koledžu, bet viņas meita Aiva Mola mācās Rīgas J. Rozentāla mākslas vidusskolā. Abas pirmo reizi eksponēja darbus Svitenes plenēristu kopīgajā izstādē. Izteiksmīgas un neparastas ir Diānas Īves kompozīcijas, kurās fiksēti Rundāles pils dārza iespaidi un Svitenes vēsturiskā tiltiņa arka. Viņa glezno uz melna fona.
