Pēc notikumiem uz tilta pār Mēmeli pastiprināti sāku interesēties, kādas ir likumīgās tiesības protestēt pret valdības lēmumiem.Likuma «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem» 8. pantā teikts: «Pulcēšanās vieta(..) jāizraugās tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu transporta un gājēju kustību.»Tas nozīmē, ka neviena pašvaldība patiesībā nekad nedrīkstētu atļaut rīkot sapulci uz tilta pār Mēmeli, jo tā ir Eiropas nozīmes maģistrāle. Lai arī ko mēs plānotu darīt nākotnē, nostājoties uz tilta pār Mēmeli, kļūsim par likumpārkāpējiem. No otras puses – ja mēs nostātos pie Pāces ciemata uz tilta pār Īslīci? Domāju, ka varētu stāvēt kaut gadu, bet neviens pie mums neierastos. Morāle – problēma nav likumā, problēma ir valdības attieksmē. Diemžēl ir jākļūst par likumpārkāpēju, kas traucē, lai varasvīri ieklausītos. Savāktie tūkstoši parakstu bija likumīgi un tāpēc vien daudz nozīmīgāki nekā daži simti ļaužu uz tilta. Bet ministre cilvēkus sadzirdēja tikai pēc akcijas uz tilta.Šokēti ir arī godīgie kooperatīva «Bauska» maksātāji, kas palikuši bez siltā ūdens. Dažu nemaksātāju dēļ viņiem jācieš. Tikmēr valdība plāno, kā ierobežot parādu piedzinēju firmu darbību. Atkal lielāka uzmanība tiek pievērsta nevis godīgajiem, bet gan otrai pusei.Vai tā būtu jāvērtē kā valdības iniciatīva? Gribi, lai tevi izdzird? Gribi kaut ko iegūt? Izskatās, ka tad nekas cits neatliek kā pārkāpt likumu, kļūt par noziedznieku… Kāda lieliska garīgās izvēles iespēja sabiedrībai!Tautas parunā sacīts: «Tāds tādu saprot!» Dievs pažēlo, ko man tagad domāt par Saeimā ievēlētajiem?
