Lēni, klusi un ilgi tapusī grāmata «Laikmetu svaros. Ieskats «Bauskas Dzīves» vēsturē» ar galveno adresātu – bijušajiem un pašreizējiem rajona preses darbiniekiem – tikās otrdien, 3. maijā, valsts neatkarības atjaunošanas svētku priekšvakarā.
Lēni, klusi un ilgi tapusī grāmata “Laikmetu svaros. Ieskats “Bauskas Dzīves” vēsturē” ar galveno adresātu – bijušajiem un pašreizējiem rajona preses darbiniekiem – tikās otrdien, 3. maijā, valsts neatkarības atjaunošanas svētku priekšvakarā.
Pārsteigumu par šīs grāmatas iznākšanu neslēpa sarīkojuma viesis rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, saņemdams izdevuma eksemplāru.
Uz redakcijas ielūgumu bija atsaukušies bijušie preses darbinieki no Rīgas, Jelgavas, Kārsavas, Bauskas un rajona un, protams, savējie, kas avīzi veido pašlaik brīvas preses apstākļos.
Izdevuma pamatdoma ielikta ievadā: “Lai cik atšķirīgi savā sūtībā būtu mūsu novada Latvijas pirmās brīvvalsts laika preses izdevumi, komunistiskās ideoloģijas rupori un atgūtās neatkarības gados iznākusī avīze, tie ir sakārtojušies kopējā ķēdē un neviens posms no tās nav izmetams – ne pirmā drukātā avīze “Bauskas Sludinājumi” (1893. gada 11. novembrī), ne tā, kas iznāca vakar, un arī tā ne, ko lasītāji saņems rīt.”
Šo atziņu turpināja “Bauskas Dzīves” galvenā redaktore Anita Rozentāle, uzsvērdama notikuma nozīmīgumu tieši Pasaules preses brīvības dienā: “Tā kā mēs nu esam ne tikai preses brālībai piederīgi, bet arī plašajai globālajai telpai – Eiropai un pasaulei –, man ir divkāršs prieks, ka Eiropas vēsturi varam papildināt ar stāstu par Bausku, par mūsu novada preses cilvēkiem un ar novada laikmetu elpu. (..) Ilgi posāmies atzīmēt rajona avīzes 60 gadus ar atmiņu krājuma un vēsturiskas liecības izdošanu grāmatā. Beidzot tas brīdis ir klāt”.
Arī autori vāc autogrāfus
Redakcijas vēstures materiāli krājušies kopš 1985. gada – izraksti no pavēļu grāmatām, aculiecinieku stāstījumi, kuriozu “izlase” u. c. Sākuma iecere bija atklāt padomju preses, maigi izsakoties, savdabīgumu, taču pēc Atmodas laika noticis tik daudz pārvērtību, ka par tām klusēt nebūtu godīgi pret avīžnieku jaunāko paaudzi.
Fragmentus no četriem vēstures posmiem, kam pieskārušies grāmatas veidotāji, lasīja aktrise novadniece Lāsma Kugrēna. Viņa atzinās, ka iepazīšanās ar tekstu iespaidojusi ļoti emocionāli. Šīs izjūtas māksliniece raidīja klausītājiem, kuru vairākums patiesībā bija grāmatas varoņi ļoti atšķirīgos vēstures pavērsienos. Par tiem saglabājušās gaišākās atmiņas no piecu, desmit, četrdesmit un vairāk gadu attāluma. Literārais līdzstrādnieks un atbildīgais sekretārs “Bauskas Darbā” pagājušā gadsimta 50. gados Kārlis Vasiļjevs ne bez humora atcerējās laiku, kad katrs vārds likts kopā pa vienam metāla burtam, kad avīzīte iespiešanai parakstīta septiņos astoņos no rīta un bohēma bija jānopelna grūtā darbā. Esot bijis ierasts aiziet uz krodziņu, apēst cūkas kājiņu un izdzert alus kausu.
Gūrijs Bulle atcerējās gadus, kad redakcijā strādāja viņa tēvs Visvaldis Bulle, un atgādināja, ka ceļā uz SIA “Bauskas Dzīve” vienu dienu iejuties nākamā direktora lomā, jo privatizācijas komisija šaubījusies, vai sievietītes avīzi spēs pavilkt…
Literāts Reinis Ādmīdiņš atmiņās raksta: “(..) vecajā tirgus laukumā blakus avīžu kioskam bija vitrīna, kurā izlika Bauskas avīzi bezmaksas lasīšanai. Vislielākā uzslava bija tad, kad avīzi no šīs vitrīnas nočiepa. Tad nu mēs gudrojām, kuras publikācijas dēļ tas noticis. Tā bija svētku diena.” R. Ādmīdiņš vēlējās grāmatā iekļauto redakcijas un rajona vēstures liecinieku autogrāfus. Diemžēl visi nevarēja būt kopā ar kolēģiem – slimības, liela attāluma dēļ. Bet dažu vairs nav dzīvajo vidū…
DAINA ZIEMELE
***
Var uguņot ar iekšējo enerģiju
Padomju laika rajona preses aizkulises ir gana komiskas un gana absurdas. Rakstu saturs bija jāpielāgo kompartijas prasībām, un redaktori uzraudzīja, vai manuskriptos nav iesprucis kāds aizliegums. Tos noteica uzskaitījumi centimetru biezā brošūrā, kas bija slepena un glabājās redaktora seifā. Vēl bīstamāki varēja būt zemteksti, kurus cenzori, ja tikai gribēja, varēja sameklēt pat tur, kur to nebija. Bijušais redaktors Jānis Vecumnieks atmiņās raksta: “Laikam ejot, sapratu, ka šis darba iecirknis nav priekš manis. (..) Man nepatika būt par marioneti.” Žurnālista darbu viņš apcer šādi: “(..) tā ir svaidīšanās ar savu iekšējo enerģiju. (..) Tie ir cilvēki, kam acīmredzot iekšējās enerģijas ir tik daudz, ka var uguņot ar to visu mūžu…”
Grāmatas atvēršanas svētkos avīžnieku saimi pagodināja arī pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile, akciju sabiedrības “Diena” juriste Dzintra Sniedze un SIA “Reģionālā prese “Diena”” direktore Ingrīda Greize. Viņa labi zina, kāda ir rajona avīžu darbinieku ikdiena un sacīja: “Tas tiešām jāuzskata par notikumu. Žurnālistiem jau tā ir daudz darba. Paralēli tam veidot un izdot grāmatu – tas ir apbrīnojami. Man šķiet, ka Latvijā šis ir pirmais kāda rajona laikraksta vēstures apkopojums.”
Jāpateic, ka “Laikmetu svaros” izauklējusi mūsu ilggadējā kolēģe Daina Ziemele. Regulāri apkopojot rajona avīzes redakcijas hroniku, krājās materiāli. Viņa saskatīja, ka tā ir viela, kas liekama kopā un, papildināta ar atmiņām, var būt konkrētu vēstures posmu liecība. Vairāk nekā gads pagāja, kamēr tapa krājums. Šis laiks Dainai bija ar bažām un iekšēju nemieru piepildīts. Grāmata ir tapusi, bet izdevuma sakārtotāja bilst, ka tāpat urda domas, kā to uztvers un sapratīs lasītāji.
“Bauskas Dzīves” redakcija piedalījās Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursā un saņēma finansiālu atbalstu krājuma izdošanai. SIA “Bauskas Dzīve” direktors Juris Gailis norāda, ka šim projektam rekomendācijas devuši Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis un Bauskas centrālās bibliotēkas vadītāja Baiba Tormane. Kvalitatīvs poligrāfiskais izpildījums nodrošināts SIA “Talsu tipogrāfija”.
Visi sarīkojuma dalībnieki saņēma pa grāmatas eksemplāram. Izdevumu redakcija dāvinās rajona bibliotēkām jau 18. maijā bibliotekāru seminārā, arī skolām un muzejiem.
Vizuālās pauzes, kad ekrānā cits citu nomainīja attēli no redakcijas vēstures un jaunajiem laikiem, pārklāja ģitārista Ingus Feldmaņa priekšnesums, notikušo filmēja Dainis Heinsbergs.
***
Kavējoties atmiņās, visu paaudžu redakcijas darbinieki, ar laikrakstu saistīti viesi sajuta to siltumu, ko mēs spējam cits citam dot. Tādās reizēs nekas nav jāpierāda, nekas nav jāmeklē, ir gluži vienkārši labi būt kopā ar savējiem šajā pasaulē.
