Bauskas Grāmatu svētku emocionālākais notikums bija publicistes Annas Žīgures jaunās grāmatas «Marselīna» prezentācija pilsētas Tautas namā 16. septembrī.
Bauskas Grāmatu svētku emocionālākais notikums bija publicistes Annas Žīgures jaunās grāmatas “Marselīna” prezentācija pilsētas Tautas namā 16. septembrī.
Skan mūzika un franču valoda
Jaunais izdevums ir veltīts Annas vecmāmiņai, dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei Elzai Stērstei – rakstnieka Edvarta Virzas dzīvesbiedrei. Grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās izdevniecības “Jumava” prezidents Juris Visockis, bet sarīkojumu vadīja Bauskas 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Cerusa. Viņas audzēknes bija sagatavojušas Elzas Stērstes dzejas uzvedumu. Skanēja arī Šarla Bodlēra dzejolis franču valodā un klaviermūzika.
Elza Stērste bija franču kultūras cilvēks, vispusīgi izglītota sieviete, kura absolvējusi Sorbonnas universitāti un Pēterburgas konservatorijā mācījusies klavierspēli. Vija Cerusa citēja dzejnieces laikabiedru Aleksandru Grīnu: “Elzas Stērstes dzejā ir saulains rāmums, klusa skaidrība un gracioza elegance.” Šīs noskaņas valdīja arī sarīkojumā, ko Vija Cerusa bija veidojusi ar izsmalcinātu gaumi, dziļu pietāti un sirsnību.
“Izlasot jauno grāmatu, es kļuvu vēl lepnāka latviete, jo apzinājos kultūrvides bagātību un to, cik stipri ir mūsu cilvēki,” atklāja skolotāja. Viņai pievienojās autore Anna Žīgure, uzsverot, ka viens no motīviem, kas mudināja rakstīt, bija latviešu pašapziņas stiprināšana. “Mūsu valsts vēsture nav sākusies pirms 15 gadiem, mēs jau sen esam bijuši Eiropā un atkal tajā atgriežamies. To apliecina gan manas vecmāmiņas, gan visas Stērstu dzimtas dzīve,” atgādināja Anna Žīgure.
Ieinteresē izdevuma nosaukums
Sarīkojuma apmeklētāji bija rūpīgi gatavojušies, jau iepriekš autorei nosūtot jautājumus. Daudzi vēlējās zināt, kādēļ grāmatai ir tik neparasts nosaukums. Elzu Stērsti par Marselīnu dēvēja Edvarts Virza. Tāds vārds bija franču 18. gadsimta dzejniecei, kuru ļoti augstu vērtēja Š. Bodlērs – Elzas Stērstes iemīļots autors. Klausītāji interesējās, kādas atziņas Anna Žīgure guvusi, rakstot grāmatu. “Vislielāko apbrīnu manī izraisīja Elzas Stērstes neizmērojamās darba spējas. Cik daudz viņa ir paveikusi, rakstot dzeju, tulkojot, gādājot par ģimeni, iesaistoties sabiedriskajā dzīvē! Brīžiem manī radās mazvērtības apziņa, jo daudzas lietas, ko lieliski prata mana vecmāmiņa, es nemāku – nespēlēju klavieres, nepārvaldu franču valodu, negleznoju, nedziedu,” vaļsirdīgi atzinās autore.
Vienoties kopīgam sapnim
Grāmatas iznākšanu par Latvijas kultūras dzīves svarīgu notikumu uzskata izdevējs Juris Visockis. Viņš vērsās pie jauniešu auditorijas, sacīdams: “Elza Stērste simbolizē franču kultūras humānismu, kas ļāva samierināt dažādus cilvēkus un vienoties kopīgam sapnim par tautu un nāciju. “Marselīna” ir pateicības grāmata visai Stērstu dzimtai.”
Ar apgādu “Jumava” Anna Žīgure bija sadarbojusies iepriekš, no somu valodas tulkojot sava vīra Jukas Rislaki divas grāmatas. Viena no tām – veltījums novadniekam Krišjānim Berķim – tika izdota pagājušajā gadā.
Jaunajai grāmatai ir īpatnēja struktūra, jo vienu daļu veido Annas Žīgures teksts, bet otru – Elzas Stērstes dzeja. Autore lasīja un komentēja savas vecmāmiņas nozīmīgākos dzejoļus, kas klātesošajiem labāk palīdzēja izprast laikmeta kontekstu.
“Grāmatas “Marselīna” prezentācija bija labākais un saturīgākais sarīkojums, kurā pēdējo gadu laikā esmu piedalījusies. Līdz šim neesmu īpaši jūsmojusi par dzejas lasījumiem, taču klausīties Annu Žīguri varētu daudzas stundas,” sarīkojumu vērtē baušķeniece Lilita Pīrāga.
