Kaut sūrojamies, ka Latvijā dzimst par maz bērnu, vairāki tūkstoši mazuļu mitinās zīdaiņu vai bērnunamos un krīzes centros. Un tie nav bāreņi.Šiem bērniem dzīvības cenā ir glābšana no bioloģiskajiem vecākiem. Ja vien ikdienā nav nepieciešama mediķu palīdzība, bērnam nevajadzētu izaugt sociālās aprūpes iestādē. Sekojot citu Eiropas valstu pieredzei, Latvijā jau gadus desmit eksistē audžuģimenes. Bērni tajās tiek ievietoti īslaicīgi, kamēr viņi var atgriezties pie saviem bioloģiskajiem vecākiem vai tiek adoptēti.Audžuģimenēs nonākušo dzīve jau ir salauzta, viņiem nav bijis īstu māju, ja ar to saprotam ne tikai jumtu. Tas ir mīlestības un misijas darbs. Taču finansiāli tas tiek novērtēts neatbilstīgi. Audžuvecākam noteiktā atlīdzība ir mazāka par pusi no valstī noteiktās minimālās algas – 80 latu mēnesī. Neatkarīgi no ģimenē ievietotā bērnu skaita, arī tad, ja audžumamma nestrādā citu algotu darbu.Nereti šo pienākumu veic pusmūža cilvēki, kuri savus bērnus jau izaudzinājuši. Kāda būs pensija ar tik niecīgiem ienākumiem? Valsts par audžuvecākiem neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai, apstiprina Labklājības ministrija. Taču vecuma pensijas apmērs atkarīgs ne tikai no cilvēka apdrošināšanas stāža, kas uzkrāts līdz 1996. gadam, bet arī no sociālās apdrošināšanas iemaksām pēc 1996. gada. Tiek ieteikts, lai audžumamma brīvprātīgi pievienojas pensiju apdrošināšanai, pati veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas. No tiem smiekla 80 latiem mēnesī?!
