Sižets par gulbju ģimeni, kas ar pāris nedēļu veciem mazuļiem maija beigās klejoja pa Īslīces pagastu, tika demonstrēts Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā «Panorāma».
Sižets par gulbju ģimeni, kas ar pāris nedēļu veciem mazuļiem maija beigās klejoja pa Īslīces pagastu, tika demonstrēts Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā “Panorāma”. Arī “Bauskas Dzīve” informēja lasītājus par putnu piedzīvojumiem, kas beidzās veiksmīgi.
Pagalmā ierauga ģimeni
Tomēr redakcija pirms kāda laika saņēma Īslīces pagasta iedzīvotājas Dz. Spales vēstuli, kurā pausta neapmierinātība ar gulbju pārvietošanas norisi. Sarežģīto procedūru veica Latvijā pazīstamākais gulbju pētnieks Dabas muzeja eksperts Dmitrijs Boiko, piedaloties Jelgavas reģionālās pārvaldes vecākajam vides inspektoram Aivaram Legzdiņam, Īslīces pagasta iedzīvotājam Dzintaram Feldmanim un dažu dienestu pārstāvjiem.
Vēstulē, kuras fragmentus citēju, autore raksta: “Kādurīt Ādžūnos daudzdzīvokļu nama pagalmā ieraudzīju gulbju pāri ar četriem mazuļiem. Kā vēlāk noskaidroju, putni bija atkļuvuši no divus kilometrus attālā Airīšu dīķa. Lai paglābtu gulbjus no klaiņojošiem suņiem, tos iedzinu mazdārziņā aiz sētas, informēju pašvaldību, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Uztraukusies par putnu izdzīvošanu karstajā dienā, tos ielaidu ugunsdzēsības baseinā.
Tā putni dzīvoja trīs dienas, līdz sākās stāsta skumjākā daļa. Atbrauca ugunsdzēsēji, vides inspektors, TV “Panorāmas” grupa, lai sāktu asiņainos gulbju pārvietošanas darbus. Mazie gulbēni bēgot vairākkārt sitās pret baseina betonētajām malām. Viens no lielajiem ķerot tika savainots, spārni asiņoja, otrs bija pacēlies spārnos, un šīs mocības tam gāja secen. Vai šāda pārvietošana vispār bija vajadzīga un vai to nevarēja veikt citādāk?”
Putnu pāris, kas pavasarī ierīkoja ligzdu un izperēja mazuļus Airīšu māju saimnieka Dzintara Feldmaņa dīķī, pēc pārvietošanas tomēr pameta mājvietu. Savus novērojumus “Bauskas Dzīvei” atklāj dīķa īpašnieks: “Nu jau gandrīz mēnesi katru otro dienu pieaugušie gulbji atgriežas mūsu dīķī, uzturas pāris stundu un atkal aizlido. Pagasta ļaudis zina stāstīt, ka putni atraduši citu ūdenstilpi, kurā dzīvo kopā ar mazuļiem. Gulbju izcelšana, kuras aculiecinieks biju, noritēja ļoti solīdi. Darbus vadīja ornitologs, kurš ļoti labi zināja, kā jārīkojas. Nekādus asiņainus skatus gan nemanīju.”
Apgredzeno “īslīcieti”
Ornitologs Dmitrijs Boiko sarunā ar “Bauskas Dzīvi” ir vēl precīzāks: “Kad pētnieki ķer gulbjus, cilvēkiem no malas tas patiešām var šķist briesmīgi un vardarbīgi. Protams, pieaugušie gulbji mēģināja aizlidot, sita spārnus pret dīķa apmalēm. Kas gan gribētu tikt iesprostots būrī? Ja mums vienlaikus nebūtu izdevies evakuēt vecākus un mazuļus, gulbēni neizdzīvotu, jo paši vēl nebija spējīgi sameklēt barību. Mazuļi kļūst patstāvīgi un sāk lidot apmēram četru mēnešu vecumā, bet pirmo ziemu tik un tā pavada kopā ar vecākiem. Katru gadu es noķeru un apgredzenoju no 150 līdz 200 gulbjiem. Starp citu, arī viens Īslīces gulbis tika pie gredzena. Putnu ķeršanu veicu kopā ar savu komandu, bet dažreiz strādāju viens.”
Katram gribas rotaļlietu
Par gulbju evakuāciju savs viedoklis ir arī vides inspektoram Aivaram Legzdiņam: “Ugunsdzēsējus iesaistījām tāpēc, ka dienestam pieder gumijas laiva, bet Bauskas dzīvnieku patversmes īpašnieks Jānis Bite notikuma vietā ieradās ar būri, jo nevienam citam šī inventāra nav. Viss glābšanas operācijas sižets ir nofilmēts. Ja kādu interesē, kopiju var pasūtīt no TV arhīva. Mazos un lielos putnus ķēra pieredzējis ornitologs, turklāt darīja to veikli un prasmīgi. Gulbēni no ūdens tika “izzvejoti” ar speciālu tīkliņu. Bija svarīga katra minūte, lai pieaugušie putni nepagūtu aizlidot, jo citādi mazuļi būtu pagalam. Gulbju tēvs pretojoties mazliet savainoja spārna galiņu. Tas laikam arī ir Dz. Spales vēstulē minētais “asiņainais” skats.
Kurš gan savā dīķī negribētu dzīvas rotaļlietas gulbju ģimenes izskatā? Vēl trakāk būtu, ja, vēlēdamies palīdzēt, tos sāktu barot ar maizi un zivīm, kas var beigties letāli, jo gulbji ir zālēdāji.”
Uz jautājumu, kas veicina novirzes putnu uzvedībā, ornitologs Dmitrijs Boiko atbild: “Ja cilvēki sāk apdraudēt gulbju dzīves telpu, ligzdu tuvumā trokšņojot vai sākot būvniecību, putni meklē drošāku mājvietu. Spilgtākais piemērs ir zīriņi uz Preses nama jumta Rīgā. Tie agrāk ligzdoja Daugavas salās, bet tagad jūtas aizsargātāki augstceltnē.
