Gurķu tīrumā Īslīces pagastā jau ilgāku laiku skatāma lēni ritoša iekārta. Te SIA «Pils K» strādnieki novāc gurķus.Mehanizēta dārzeņu novākšana Latvijā nav izplatīta. Dārzeņu audzētāji secinājuši – ja lauki ir lieli un raža jānovāc īsā laikā, tad dažādi agregāti ir īsti noderīgi. Gailīšu pagastā bāzētā uzņēmuma «Pils K» ražošanas vadītājs Uldis Neilands stāsta, ka kombains gurķu lasīšanai iegādāts pirms pāris gadiem. Ārzemēs līdzīgus agregātus izmanto arī zemeņu, dažādu citu dārzeņu novākšanai.Pašlaik ir sezonas kulminācija, dārzeņi ienākas regulāri, tie jāvāc, lai arī līst, «Bauskas Dzīvei» stāsta gurķu lasītāji. Ar tentu pārsegtais agregāts lēni slīd pa gurķu dobēm. Trīs uz vēdera nogūlušies strādnieki naski lasa zaļos dārzeņus. Vēl pāris strādnieku iet pa blakusvagām un nolasītos gurķus izber uz slīdlentas. Dažas lasītājas atzīst, ka ierastā metode ir gausāka, tomēr strādāt vieglāk, nekā ilgstoši nogulēt uz vēdera.Apmēram stundas laikā kombains nobraucis no vienas lauka malas līdz otrai. Tad neliela pauze, un darbs turpinās. Karstajās dienās vākšana sākta piecos no rīta, lai svelmē atpūstos. Sezonas strādnieks Uģis Melders teic, ka nav viegli lasīt gurķus guļus. Pēc kārtīgas darba dienas mugura jūt nogurumu.U. Neilands «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka dārzeņu audzēšana un pārstrādāšana ir uzņēmuma «Pils K» pamatnodarbošanās. Sezonas laikā dienā pārstrādā ap 16 tonām gurķu, trešā daļa ir pašu izaudzēta. «Pašiem audzējot dārzeņus, spējam kontrolēt visu procesu no iesēšanas līdz novākšanai. Tehniskajām iespējām un laika apstākļiem varam pieskaņot dārzeņu novākšanas grafiku. Iepirkuma cenas gurķiem ne vienmēr ir pievilcīgas. Uzņēmumā pārstrādājam gurķus, skābenes, kabačus, bietes. Ir izveidots savs produkcijas zīmols «Kamarde». Daļu saražotā pārdodam ar citu marku. Mūsu konservi nonāk vairumtidzniecības bāzēs, lielveikalos un sabiedriskās ēdinašānas uzņēmumos. Bauskas veikalos gan reti kaut ko no mūsu gatavotā var ieraudzīt,» skaidro U. Neilands.Uzņēmējs piebilst, ka pērnā gada pārstrādātā raža – apmēram 150 000 trīs litru tilpuma gurķu burku un ap 20 000 puslitra skābeņu burku – jau pārdota. Šogad gurķu raža cerēta lielāka, diemžēl laika apstākļi nav bijuši šai kultūrai labvēlīgi. Nākamvasar paredzēts gurķus audzēt apmēram septiņos hekt-āros, teju divreiz lielākā platībā nekā šogad. «Ar saražotā pārdošanu pagaidām problēmu nav,» stāsta U. Neilands. «Nereti vairumtirgotājs pieprasa lielākus apjomus nekā varam piedāvāt.»
