Siguldas novada sociālās palīdzības pārvaldes darba pozitīvā pieredze vairāk piemērota lielajām pašvaldībām, secinājušas Bauskas rajona vietvaru sociālās darbinieces.
Siguldas novada sociālās palīdzības pārvaldes darba pozitīvā pieredze vairāk piemērota lielajām pašvaldībām, secinājušas Bauskas rajona vietvaru sociālās darbinieces.
Viņas uz Vidzemi pieredzes apmaiņas vizītē devās 9. septembrī. Speciālistes bijušas bērnu invalīdu un ģimeņu sabiedrības organizācijā “Cerību spārni”, sabiedriskajā organizācijā “Aicinājums Tev”, kas atbalsta grupās pulcē invalīdus un viņu ģimenes, kā arī apmeklējušas Siguldas novadā izveidotos dienas centrus.
Saista ideja par mobilo aprūpi
Brunavas pagasta padomes sociālās palīdzības dienesta vadītāja Sarmīte Ļekūne pēc braucienā redzētā secina, ka no Siguldā izveidotās darba kārtības un sasniegtā var mācīties rajona lielākās pašvaldības. Tas tādēļ, ka to sociālajos dienestos strādā vairāk darbinieku un finansējums ir lielāks.
Savukārt ideja par mobilo mājas aprūpi ļoti patikusi Bauskas pilsētas Domes sociālās palīdzības dienesta sociālajai darbiniecei Irinai Gutjarei. Siguldas sociālās palīdzības pārvaldes speciālisti divas reizes nedēļā, ja nepieciešams arī papildus, ar darba auto dodas pie iedzīvotājiem. Viņi apmaina veļu, atved pārtiku un veic citus vajadzīgus darbus. Vienu reizi mēnesī piebiedrojas māsiņa, kas pārbauda aprūpējamo veselību.
“Siguldā izveidots spēcīgs sociālā dienesta tīkls ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu (automašīnu). Pašlaik Bauskā tas nav aktuāli. Līdzīgu mobilo grupu pie mums varētu izveidot, ja notiktu pilsētas apvienošanās ar apkārtnes pagastiem. Siguldas novadā ietilpst Siguldas pilsēta, Mores un Siguldas pagasts. Iedzīvotāju skaits sasniedz 15 tūkstošus, savukārt Bauskā ir apmēram tikai 11 tūkstoši. Speciālistu, kuru profesionalitāte ir augsta, mums ir aptuveni tikpat daudz kā Siguldā. Jutu, ka veiksmīgā darba pamatā ir cilvēkfaktors jeb labs komandas darbs,” stāsta sociālā darbiniece darbā ar bērniem un jauniešiem.
Viņa pozitīvi vērtē situāciju, ka Siguldā cilvēki ar īpašām vajadzībām var sanākt kopā un ir iesaistīti sabiedrisko organizāciju rīkotajās rokdarbu stundās un mācās datoru klasē. Viņi var bez maksas piezvanīt un kopēt nepieciešamos materiālus. I. Gutjare ievērojusi, ka ar šo iedzīvotāju grupu vairāk tiek strādāts izglītošanas jomā. Ģimenes un sociālā atbalsta centrā “Ābele” arī ir iespēja izmantot telpas diabētiķiem, invalīdiem un pensionāru padomei, uzsvēra speciāliste.
Siguldas novada laikraksts un vietējais radio regulāri informē iedzīvotājus par iespējamo palīdzību, pasākumiem, ko organizē sociālie darbinieki. Tas esot liels atbalsts.
Strādā kā ugunsdzēsēji
“Aktivitātes (biedrības, kopas) Siguldā sekmē pašvaldība, nodrošinot telpas. Turklāt tiek rakstīti arī projekti,” uzzinājusi Vecumnieku vietvaras sociālā dienesta speciāliste Daina Caune. Viņa no Siguldas kolēģiem guvusi vērtīgas atziņas darbam ar ģimenēm un bērniem. Tomēr savā ziņā, piemēram, interešu grupu izveidē, abās pašvaldībās strādā līdzīgi, secina D. Caune.
Organizācijām, kas pārstāv Siguldas invalīdu intereses, piesaistītas Nodarbinātības valsts aģentūras subsidētās darba vietas. “Skatīts daudz vērtīga. No vidzemniekiem var mācīties. Pašlaik mēs esam vairāk kā “ugunsdzēsēji” – strādājam nevis ar cēloņiem, bet apstākļiem,” konkretizē Vecumnieku sociālā dienesta speciāliste darbā ar pensionāriem, invalīdiem un cilvēkiem ar atkarībām.
Siguldas novada pašvaldība ir nedaudz lielāka par Iecavu, tās sociālās palīdzības pārvaldes darbs organizēts līdzīgi, teic sociālā dienesta darbiniece darbā ar ģimenēm un bērniem Signe Sūnaika. Protams, pamanīts labais finansējums.
Atšķirībā no Iecavas, Siguldā viena no asākajām problēmām esot turīgu ģimeņu nepietiekamā uzmanība atvasēm. Lielākā daļa vecāku strādā Rīgā. Dodoties uz darbu, viņi ik dienu dēlam vai meitai atstāj desmit latu. Bērna audzināšanā ar to vien ir par maz, piekrīt S. Sūnaika.
Trūkst sadarbības
Kā atzina sociālajā jomā strādājošie, mūsu rajonā dažkārt atsevišķi dienesti un organizācijas, pretēji Siguldas vienotajam komandas principam, strādā paralēli, nevis vienoti. Vislabāk tas izpaužas sociālā pedagoga darbā. Apmeklētajā vietvarā sociālais pedagogs ir nevis skolas štata darbinieks, bet gan pašvaldības. Arī Bauskas rajona sociālie speciālisti piekrīt šim variantam, jo tad darbs esot brīvāks un sekmīgāks, ar vairākām priekšrocībām. Piemēram, veiksmīgāk varot risināt domstarpības, kas radušās starp kādu audzēkni un skolotāju. Nereti “riska bērnus” pedagogi un skolas vadība labprātāk redz ejam nekā nākam. Gadījumā, ja sociālais pedagogs ir pašvaldības dienesta darbinieks, viņš neatkarīgi, “no malas”, risina problēmas. Tad speciālista mērķis ir skolēna noturēšana ierastajā vidē. Pašlaik problemātiskie bērni tiekot novirzīti uz kādu mazāku vai specializētu izglītības iestādi.
Lai tamlīdzīgas pārmaiņas notiktu mūspusē, vēl ļoti daudz jāstrādā vietvaru deputātu pārliecināšanā un kādam jāuzņemas vadība, koordinējot darbu. Pagaidām Bauskas rajonā sociālajā jomā tiek strādāts ar sekām, nevis cēloņiem. Nelabvēlīgajās ģimenēs pieaugušie bieži vien ir bezdarbnieki, kas ar laiku kļūst arī atkarīgi no alkohola.
