Nūjošana kļūst par vienu no visstraujāk augošajām sporta aktivitātēm pasaulē, kopējais nūjotāju skaits jau pārsniedzot 7 miljonus. Šo nodarbi iemīļojuši arī iecavnieki.
Aizraujas paziņas
Par spīti rudenīgi lietainajiem laik-apstākļiem, Iecavā nūjošanu iesācējiem Eiropas Sporta nedēļā ierādīja fizioterapeite Endija Atava-Čudare. Atbilstīgi katram augumam tika pielāgots nūju garums, lai tās nepārsniegtu nabas atzīmi. Nūju galos asajiem kātiem virsū tika uzvilktas gumijas uz-mavas, lai piemērotu palīgrīku izmantošanu uz asfalta. Iecavniekiem tika ierādīti iesildīšanās vingrinājumi pēdām, kājām, mugurai, rokām, demonstrēta pareiza nūjošanas tehnika. Pēc tam iesācēji mēroja apmēram četru kilometru distanci pa Iecavas ielām un sporta stadionu. Noslēgumā tika izstaipīti muskuļi.
Iecavniece Evita atklāj, ka nūjo pirmo reizi un nolēmusi piedalīties akcijā, jo ar nūjošanu aizraujas daudzi paziņas Iecavā un ārpus ciemata. Dzirdētas pozitīvas atsauksmes. Treniņā viņa sajutusi slodzi kājām un ir gandarīta par paveikto. Evita apsver ideju turpināt nūjot brīvajos brīžos.
«Ātros» nevajag
Pensionāre Irēna, kura pasākumā ieradusies kopā ar mazmeitām Gunu un Leldi, lai arī pēc nodarbības bija nedaudz aizelsusies, atzīst, ka varētu noiet vēl četrus kilometrus. Vienīgi nezinot, kā rīt jutīšoties. Viņa stāsta, ka apgūt nūjošanas pamatus ierosinājusi mazmeita Guna. Tad arī tuvinieki sākuši jokot, ka pēc treniņa pensionārei vajadzēs izmantot ātrās palīdzības pakalpojumus. Apgāžot radinieku spriedumu, iecavniece neslēpj pozitīvās emocijas un labsajūtu: «Pirmajai reizei ir labi!» Viņa ikdienā dejo senioru kopā «Iecavnieks», tāpēc pie aktivitātēm ir pieradusi. Mēģinājumi notiek vienreiz nedēļā, bet izkustēties gribas biežāk, neslēpj Irēna.
Irēna stāsta, ka distanci vieglāk bija mērot, liekot plašus soļus un kārtīgi atvēzējot rokas. Fizioterapeite skaidro, ka, ejot ar maziem solīšiem, mugura ir saliekta un nūja neatvieglo darbību. Tehniski pareizi izpildot kustības, nūjas samazina slodzi locītavām.
Senioru iniciatīva
Regulāras nūjošanas nodarbības iecavniekiem ceturtdienu pēcpusdienās vada Elīna Arāja, pašvaldības veselības veicināšanas koordinatore. Viņa stāsta, ka iecavnieki ir aktīvi nūjotāji – parkā un ielās tiek manīti bieži. Kolektīva nūjošanas kustība ciematā sākās pērn, Veselības nedēļā, kad uzaicināts instruktors no Rīgas mācīja nūjošanas pamatus. Sanākušie seniori atzina, ka šādi izkustēties vēlas regulāri. Piesaistīt instruktoru būtu bijis sarežģīti, tāpēc lūdza E. Arāju vadīt nodarbības. Viņa izgāja apmācību kursu un kļuva par nūjošanas instruktori. Seniori uzsvēra, ka galvenais, lai ir kāds, kas uzņemas vadību un organizē nodarbības.
Ja gaisa temperatūra nenoslīdēja zem mīnus desmit grādiem, pensionāri tikušies arī ziemā. Galvenais ir silti saģērbties un kājās vilkt zābakus, kas neslīd. E. Arāja atklāj, ka aktīvākie nūjotāji iegādājušies apavus ar radzēm. Vadītāja stāsta, ka vasarā soļotāju pulks sarūk, jo senioriem ir jāpieskata mazbērni, jākopj dārziņi. Uz nodarbībām ierodas vidēji trīs četri pensionāri.
Gada «klusajā» periodā grupā bija ap 15 dalībnieku. Traumas dēļ E. Arāja kādu laiku pavasarī nodarbības nevadīja, tāpēc, zūdot regularitātei, vairākas dalībnieces treniņus pārtrauca. Atsākoties rudens sezonai, E. Arāja cer redzēt nodarbībās kuplāku pulku.
Mazina stresu
Veselības koordinatore stāsta, ka nūjošana atstāj pozitīvu iespaidu uz veselību. Vairāki pētījumi apstiprina, ka brīvdabas fiziskās aktivitātes uzlabo kā veselību, tā garastāvokli. Nūjošana paaugstina enerģijas līmeni un pasargā no sirds slimībām, augsta asinsspiediena, otrā tipa cukura diabēta, osteoporozes un osteoartrīta, aptaukošanās, stresa un nemiera.
Lai sajustu rezultātus, būtu ieteicams nūjot divreiz nedēļā, vismaz 40 minūtes katrā reizē, stāsta E. Arāja. Ja vingrotājs pareizi iesildās un atsildās, tad nākamajā dienā nevajadzētu sāpēt muskuļiem. Ja saspringums ir jūtams, tad līdzēt var desmit pietupieni, iesaka E. Arāja. Nūjošana nodarbina 90 procentu no visas ķermeņa muskulatūras. Instruktore smej, ka pārējie desmit ir sejas muskuļi.
Iecavas sociālajam dienestam ir nopirkti 30 nūju komplekti. Lielākā daļa atrodas pie iestādes klientiem, bet septiņus var izmantot grupu nodarbībā. Tāpēc tiem, kam ir vēlēšanās izkustēties, bet nav nūju, nevajadzētu sēdēt mājās, skaidro E. Arāja.
Jūra līdz ceļiem
Elīna pati nūjošanai pievērsusies tikai pirms gada kopā ar vietējiem senioriem. Tagad brīvajā laikā dodas uz mežu un raitā gaitā mēro pat līdz desmit kilometriem. Nodarbības mežā viņa vada arī senioriem, ja treniņu apmeklē mazāk nekā pieci cilvēki.
Fizioterapeite E. Atava-Čudare stāsta, ka nūjošana nav tikai pensionāru izklaide. Tā iedalās trīs līmeņos – veselības, fitnesa un sporta. Atbilstīgi dalībnieku sagatavotībai var izvēlēties, cik sarežģīts būs treniņš. Var nūjot pa taisnu segumu, var skriet ar nūjām, mērot ceļu kalnā vai lejup no kalna, pa vidu veikt dažādus vingrinājumus. Fizioterapeite apmeklējusi nodarbību, kur nūjojot jūra bijusi līdz ceļiem. Redzējusi mācību video no Vācijas, kur cilvēki nūjo baseinā.
Veltīt sev stundu
Eiropas Sporta nedēļā iespējams sacensties ar citiem iecavniekiem nūjošanā, soļošanā, skriešanā un riteņbraukšanā. E. Arāja stāsta, ka tālruņa aplikācijā «Endomondo» var reģistrēt veikto distanci kilometros. Aktīvākie saņems balvas.
Līdzīgs pasākums noticis arī iepriekš. Jūnijā iecavniece Irēna Jaka, kurai ir 73 gadi, tika atzīta par uzvarētāju, kopā nosoļojot vairāk nekā 100 kilometru. Viņa stāsta, ka sākumā aplikāciju nelietoja, tāpēc sakrāto kilometru nav pārāk daudz. Viņa ir aktīva nūjotāja kā vasarā, tā ziemā. Vienīgi aukstajos mēnešos, kad nav dārza darbu, pensionāre veic divreiz garākas distances – līdz desmit kilometriem. Seniore stāsta, ka pirms pusotra gada atradusies sarežģītā situācijā veselības un emocionālā stāvokļa dēļ. Sākusi apmeklēt Iecavas dienas centru un nūjošanas nodarbības. «Nūjošana «paceļ» cilvēku ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Tas mani izglāba,» uzskata Irēna. Viņa dzīvo viena, tāpēc augstu vērtē Iecavas pašvaldības atbalstīto iniciatīvu, kurā var tikties ar cilvēkiem, komunicēt un priecāties. «Mēs, seniori, dzīvojam mierīgu dzīvi. Domāju, savas veselības vārdā ikviens cilvēks var veltīt sev stundu dienā,» iesaistīties nūjotāju kustībā aicina Irēna.
UZZIŅAI
Nūjošanas vēsture:
1930. gads. Nūjošana tiek radīta Somijā kā distanču slēpotāju treniņu metode treniņiem laikā, kad nav pieejams sniegs.
1980. gads. Nūjošana sāk attīstīties kā patstāvīgs sporta veids.
1997. gads. Uzņēmums «Exel» sāk ražot pirmās īpaši nūjošanai paredzētas nūjas.
2000. gads. Nūjošanas dzimtenē Somijā tiek dibināta «INWA» – Starptautiskā Nūjošanas federācija. Šī ir galvenā organizācija nūjošanas principu un metodoloģijas izstrādei, pilnveidei un veicināšanai pasaulē. Federācijā Latviju pārstāv Latvijas Tautas sporta asociācija – aktīva nūjošanas veicināšanas organizācija. Tāpēc Latvijā sekmīgi strādā īpaši apmācīti instruktori, kas palīdz apgūt un pilnveidot nūjošanas tehniku, vada nūjotāju grupu nodarbības dažādās Latvijas vietās.
Avots: www.nujotajiem.lv.
