Bauskas muzejā 27. februārī notika gleznotājas iecavnieces Tatjanas Paļčukas-Rikānes personālizstādes «Retrospekcija» atvēršanas svētki.
Kolekcijā ir 28 darbi, kas tapuši kopš 1983. gada. Vairākums ir nesen gleznotas kompozīcijas. Izstāde būs atvērta līdz 5. aprīlim, informē ekspozīcijas iekārtotāja Ilga Balode.
Vērtē fotogrāfi
Personālizstādes atvēršanā piedalījās daudz interesentu – Rikānu draugi un paziņas no Iecavas, mākslas mīļotāji no Bauskas un Rundāles novada. Muzeja direktore Baiba Šulce sacīja: «Bauska ir trešā pilsēta Latvijā, kur tiek eksponēti Tatjanas Paļčukas-Rikānes suģestējošie darbi. Viņas mākslu labāk pazīst ārzemēs, jo Tatjana aktīvi piedalās konkursos Itālijā, Kanādā, ASV, gūstot panākumus. Mēs ļoti priecājamies par iespēju savā muzejā eksponēt augstvērtīgo kolekciju.»
Apmeklētāju vidū bija Bauskas fotostudijas dalībnieki, kuri aizrautīgi dalījās domās par izstādes darbiem. Fotogrāfs Māris Kreitenbergs uzskata, ka T. Paļčukas-Rikānes glezniecība pelna visaugstāko atzinību: «Tā ir vislabākā izstāde, ko Bauskas muzejā pēdējā laikā esmu redzējis. Manuprāt, visiem, kuri fotografē, būtu stundām ilgi jāpēta Tatjanas gleznas, lai pilnveidotu zināšanas par kompozīciju un perspektīvu. Mēs pārāk maz studējam glezniecību, kas ir pamats labu fotogrāfiju uzņemšanai.»
Vienotas pasaules simboli
T. Paļčuka-Rikāne glezno klusās dabas, kurās ir arī kāda dzīva radība, medību ainas, muzicējošus cilvēkus. Viņa ataino vienkāršas lietas, izgaismojot to īpašo pievilcību. Mākslinieces darbi ir trausli un sievišķīgi, plūstošas gaismas piesātināti.
Komentē gleznotājas dzīvesbiedrs Pēteris Rikāns: «Retrospektīvajā izstādē var redzēt, kā ir mainījusies gleznošanas maniere un tehnika, kļūstot izsmalcinātāka un noskaņām bagātāka. Taču tas parādās jau Taņas agrīnās daiļrades kompozīcijā «Laukos», kas man ir ļoti mīļa. Mājdzīvnieki, putni un kukainīši gleznās simbolizē pasauli kā vienotu veselumu, ko īpaši akcentē gan sengrieķu, gan Austrumu filozofiskās sistēmas. Cilvēks nebūt nav radības kronis. Visas dzīvas būtnes šajā pasaulē ir līdzvērtīgas.»
Iespējams, šis aspekts iecavnieces darbus padara pievilcīgus ārvalstu glezniecības ekspertu acīs, jo mūsdienu māksla galvenokārt ir agresīva, nevis meditatīva un klusa. Tatjanas ceļveži vienmēr ir bijuši renesanses laikmeta dižie meistari.
Pateicas iekārtotājai
Rundāles novada domes kultūras speciāliste Lilita Lauskiniece māksliniecei pastāstīja, ka viņas gleznu reprodukcijas pirmo reizi ieraudzījusi žurnālā un nav varējusi tās aizmirst. Viņa bija gandarīta par izdevību iepazīties ar autori un aplūkot darbu oriģinālus. Apmeklētāji aktīvi apsprieda gleznas un ilgi kavējās pie tām, kas šķita visvairāk uzrunājošas. «Klusā daba ar bumbieriem» pērn profesionālo mākslinieku konkursā Itālijā saņēma prestižo Botičelli balvu, «Klusā daba ar žagatu» Kanādā atzīta par vislabāko konkursa darbu. Iecavnieces gleznas ir eksponētas daudzās ārvalstu galerijās, dažreiz tās iegādājas kolekcionāri.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» gleznotāja uzsvēra: «Esmu laimīga savus darbus parādīt Latvijā. Pērn man bija divas lielas personālizstādes Cēsīs un Rēzeknē. Nekur neesmu baudījusi tādu siltumu un mīlestību kā izstādes atklāšanā Bauskas muzejā. Tas bezgala aizkustina.»
Māksliniece augsti novērtēja izstādes iekārtotājas Ilgas Balodes profesionālo meistarību. Viņa sirsnīgi pateicās Ilgai un viņas palīgam, muzeja saimniecības vadītājam Jānim Mizišam. Atzinību par izstāžu iekārtošanas prasmi Ilgai Balodei ir veltījuši arī citi mākslinieki, piemēram, rīdzinieks Juris Pudāns un madonietis Valērijs Baida.
