Trakumsērgas problēma valstī aktuāla jau vairākus gadu desmitus, bet no 2000. gada novērots straujš dzīvnieku trakumsērgas gadījumu skaita pieaugums.
Trakumsērgas problēma valstī aktuāla jau vairākus gadu desmitus, bet no 2000. gada novērots straujš dzīvnieku trakumsērgas gadījumu skaita pieaugums.
Bauskas rajonā situācija ir visnelabvēlīgākā valstī. 2002. gadā reģistrēti 43 trakumsērgas gadījumi dzīvniekiem, tas bija visaugstākais rādītājs Latvijā. Šī gada pirmajā pusē jau atklāti 30 dzīvnieku saslimšanas gadījumi.
Klaiņojoši dzīvnieki ir bīstami
Ar trakumsērgu pārsvarā slimo plēsīgie savvaļas dzīvnieki – lapsas, jenotsuņi, kas šo infekciju uztur dabā. No slimajiem savvaļas dzīvniekiem inficējas mājdzīvnieki un mājlopi, kas savukārt apdraud iedzīvotāju veselību. Trakumsērgu nevar izārstēt – cilvēka saslimšanai ar to ir letāls iznākums.
Jautājums par trakumsērgas ierobežošanas un profilakses pasākumiem tika pārrunāts rajona Padomes attīstības komitejas sēdē, informēja rajona Padomes sekretāre Baiba Marčenkova. «Tika nolemts aktivizēt sadarbību ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Bauskas pārvaldi, uzdodot tai izstrādāt prettrakumsērgas pasākumu plānu rajonā un iesniegt to izskatīšanai un apstiprināšanai rajona Padomē. PVD Bauskas pārvaldei uzdots regulāri, reizi ceturksnī, iesniegt informāciju Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiālei par nomedītiem savvaļas dzīvniekiem un iznīcinātiem klaiņojošiem suņiem un kaķiem,» situāciju skaidroja B. Marčenkova.
Slimie nāk ārā no meža
«Pašvaldībām vienām šo jautājumu risināt ir grūti. Skumji, ka atbildība atkal tiek nodota vietvarām. Domāju, panākumus dotu sadarbība ar medniekiem. Viesturu pašvaldības informatīvajā izdevumā esam publicējuši informāciju, kā jārīkojas, ja pie mājām pamanīts meža dzīvnieks ar savādas uzvedības pazīmēm,» sacīja Viesturu pagasta padomes priekšsēdētāja Aija Udalova.
«Domāju, ka Stelpē nav īpaši aktuāla problēma ar klaiņojošiem suņiem un kaķiem, bet ar meža dzīvniekiem gan. Rūtiņu māju saimnieks, piemēram, divas reizes bija spiests glābt suni no trakas lapsas uzbrukuma. Slimie dzīvnieki nāk laukā no meža. Zināms, ka mežsargi mežos izvieto orālās injekcijas tabletes, bet acīmredzot tas ir ne īpaši efektīvi,» skaidroja Stelpes pašvaldības vadītājs Elmārs Jukonis.
Savs viedoklis par iespēju veikt profilakses pasākumus ir medniekiem. «Medniekiem situācijas uzlabošana noteikti būtu pa spēkam, ja vien valsts šajā pasākumā izrādītu atbalstu un veicinātu neproduktīvo dzīvnieku skaita regulēšanu. Nomedīto lapsu ādas nav, kur realizēt. Man mājās to ir ap 25. Pagājušajā sezonā vien nošautas 11 kuplastes. Būtu labi, ja medniekus varētu atbalstīt – ja ne citādi, tad vismaz piešķirot munīciju slimo dzīvnieku izšaušanai,» sacīja mednieks Edgars Ozoliņš.
Jābūt izstrādātiem noteikumiem
No mednieku un pašvaldību vadītāju sacītā «Bauskas Dzīve» secināja, ka arī iedzīvotāji nav īsti sapratuši situācijas nopietnību. Laukos ir gana klaiņojošu suņu, kas var kļūt par trakumsērgas izplatītājiem. Suņu un kaķu turēšanas noteikumiem jābūt izstrādātiem visās pašvaldībās. Bauskas pilsētā tuvākajā laikā tiks apstiprināti jauni, papildināti noteikumi, kuru izpildi kontrolēs kārtībnieks.
«Pašlaik nepieciešamības gadījumā klaiņojošu mājdzīvnieku izķeršanu ir tiesīgi veikt uzņēmuma «Vides serviss» speciālisti, kas šim darbam ir īpaši sagatavoti,» skaidroja Bauskas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis.
Jautājums par profilaktisku pasākumu veikšanu trakumsērgas izplatības ierobežošanā šonedēļ tiks pārrunāts arī rajona un pilsētas pašvaldību apvienības sēdē.
***
Uzziņai
2002. gadā tikai trijās rajona administratīvajās teritorijās – Bauskā, Ceraukstes un Gailīšu pagastā – nav konstatēta dzīvnieku trakumsērga,
Viesturu un Brunavas pagastā trakumsērga apstiprināta četros gadījumos,
Stelpes pagastā šī diagnoze dzīvniekiem apstiprināta piecos gadījumos (21 cietušais).
Valsts aģentūras «Sabiedrības veselības aģentūra» Jelgavas filiāles informācija
