Trīs gadus pēc eiro naudaszīmju un monētu ieviešanas iedzīvotāji eirozonā ir iepazinuši Eiropas valūtu.
Trīs gadus pēc eiro naudaszīmju un monētu ieviešanas iedzīvotāji eirozonā ir iepazinuši Eiropas valūtu. Viņi vairs nedomā vecajās valstu valūtas vienībās, veicot parastus pirkumus, gaida, kad eiro ieviesīs arī jaunās dalībvalstis, liecina Eiropas Komisijas veikta aptauja. Par to “Bauskas Dzīvi” informē Inese Stepiņa, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre.
Saskaņā ar “Eirobarometra” 2004. gada novembrī veiktās aptaujas datiem, trīs gadus pēc vienotās valūtas ieviešanas 12 Eiropas Savienības valstīs iedzīvotāji jūtas aizvien komfortablāk ar Eiropas valūtas lietošanu. Lielākā daļa atzīst, ka viņiem nav grūtību, lietojot monētas (72%) vai naudaszīmes (93%). Vairākums eirozonas iedzīvotāju (52%) tagad rēķina eiro, veicot ikdienas pirkumus. Īrijas patērētāji visvairāk rēķina eiro lielu pirkumu veikšanai (72%), bet vismazāk to dara Francijā (14%), Portugālē (13%) un Beļģijā (12%).
Pārsteidzoši, ka tikai 38% zina, ka nav nekādu papildu maksu par pirkumu ar bankas karti citā eirozonas valstī salīdzinājumā ar darījumiem valsts iekšienē. Šīs maksas, kā arī maksa par naudas izņemšanu tika likvidētas 2002. gada jūlijā.
