Ceļosim! Treniņnometnē Spānijā.Aprīļa vidū Bauskas novada pieci vieglatlēti – Ilona Dramačonoka, Andris Ūdris, Mārtiņš Rūgums, Jānis Baltušs un Ģirts Dubinskis – kopā ar treneri Viktoru Beļikovu devās uz treniņnometni Spānijā, Loreta de Mara pilsētā.Iepriekš mēs braucām uz Ukrainu, taču šoreiz nolēmām iepazīt Spānijas pilsētu Loretu da Maru, kuru iecienījušas vairākas Latvijas komandas. Pilsēta pavasarī nebija tūristu pārpildīta, stadions līdzinājās Bauskā esošajam, lai gan bija nedaudz vecāks. Ūdens nav sasilisLidojot pāri Spānijai, pamanījām dažus kontrastus salīdzinājumā ar Latviju. Tur viss bija zaļš, kalni mijās ar zemienēm. Braucot no lidostas uz pilsētu, vērojām ciprešu audzes un vīnogu pakalnes, taču nekur neredzējām apelsīnu kokus. Tiem piemērotāks esot Spānijas vidienes klimats.Mūsu nometne bija Vidusjūras krastā, aptuveni 80 kilometru uz ziemeļiem no Barselonas. Loretā de Marā nebija daudz zaļumu, tur cita pie citas rindojās viesnīcas. Mūs pārsteidza pāris milzīgas alvejas jāņogkrūmu lielumā, arī draudīgie kaktusi kalnu taku malās. Galvenais šī reģiona iedzīvotāju ienākumu avots ir jūra. Sezonas laikā skaistajās pludmalēs atpūšas ļoti daudz tūristu. Aprīlī milzīgā Vidusjūra vēl nebija iesilusi – sāļajam ūdenim bija aptuveni 12 – 14 grādu. Mūsu, letiņu, prieku tas nemazināja, atpūsties vilināja arī mīlīgā saulīte. Stadionā – katru dienuMūsu brauciena galvenais mērķis tomēr bija treniņi. Sākumā šķita, ka neierasti siltie saules stari dāvā milzīgu enerģiju, bet drīz vien katrs saules apskāviens radīja nogurumu. Latvijā pirms negaisa kļūst ļoti sutīgs, Spānijā laikapstākļi nemainās, taču sāk sāpēt galva, muskuļi kļūst kūtri, nav iespējams atgūt normālu elpošanas ritmu un pulsu.Stadionā kopā ar mums trenējās futbolisti, frisbijisti un citi aktīva dzīvesveida piekritēji. Vietējie iedzīvotāji sporto gandrīz katru dienu. Būtu interesanti arī mūsu pilsētas stadionā ik dienu redzēt kaut vienu baušķenieku. Mierīgāki par angļiemDodoties tālajā ceļā, vēl nebija īsti skaidrs, kur dzīvosim. Pateicoties paziņām no Latvijas, izdevās atrast nelielus mājīgus dzīvoklīšus.Vietējie iedzīvotāji vizuāli ļoti atšķiras no tūristiem, viņu āda ir krietni brūnāka. Rasu naidu tur nemanījām. Spāņi šķita ļoti jauki, viņi palīdzēja mums ar sporta inventāru. Mēdz teikt, ka angļi visu dara vēsā mierā, mums likās, ka spāņi dzīvo vēl rāmāk. Šefs dzīvoklī izdegušo spuldzīti apsolīja salabot pēc pusstundas, taču meistars ieradās tikai pēc trim dienām, problēmas ar internetu tika atrisinātas tikai pēc nedēļas…
